Vērtīgi padomi, sākoties aukstajai sezonai

Četru gadalaiku maiņa, kaut piedzīvota ik gadu, joprojām sagādā mūsu organismam pamatīgu pārbaudījumu. Vērtīgus padomus, kā izvairīties no saaukstēšanās un kā ārstēties, sniedz pediatre, bērnu pneimonoloģe dr. Renāte Snipe.

Kas veselībai ir lielāks drauds – aukstums vai mitrums?

Veselībai kaitē abi, bet vairāk vajadzētu izvairīties no mitruma, jo mitrumā ķermenis ātrāk atdziest. Ja ārā ir auksts, var apģērbties siltāk, bet mitrā laikā ir grūtāk palikt sausam. Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību piemērotam apģērbam. Skandināvu valstīs ir prakse, ka bērni dodas ārā jebkuros laikapstākļos, tādēļ skoliņā vienmēr ir jābūt gumijas zābakiem, mitrumu necaurlaidīgam kombinezonam, maiņas drēbēm un vairākiem pāriem zeķu, ko uzvilkt, ja ir auksts, vai pārvilkt, ja ir slapjš. Ir svarīgi, lai apģērbs būtu funkcionāls. Bērnudārza bērniem ir jāpērk tāds apģērbs, ko bērns pats var viegli uzvilkt un novilkt. Lai nav jaka ar daudzām podziņām, kuras bērns pats nevar aiztaisīt un arī audzinātāja ne vienmēr var visiem palīdzēt. Ja ir liela šalle, kas kārtīgi jāaptin apkārt, visticamāk bērniņš to uzliks pavirši un aizskries ar puspliku kaklu.

Kā bērns būtu jāģērbj?

Svarīgi ir ģērbt samērīgi. Ja bērns būs satuntulēts, viņš sasvīdīs un mitrumā ķermenis ātrāk atdzisīs. Bērnu vispareizāk būtu ģērbt pēc „sīpola principa”. Labāk, lai bērnam mugurā ir vairākas kārtas, kuras pēc nepieciešamības var novilkt vai uzvilkt dienas gaitā. Ja mēs uzvelkam tikai vienu biezu jaku, mums nav iespēja kombinēt – ar jaku ir karsti, bez jakas ir auksti. Apģērbam nevajadzētu būt pārāk apspīlētam, lai neierobežotu bērna kustības un nenospiestu asinsriti. Protams, mātes zina, ka bērni kādā brīdī sāk protestēt pret vecāku izvēlētajām drēbēm un vēlas ģērbties paši. Tomēr jāatceras, ka imūnsistēma līdz skolas vecumam bērnam vēl nav pilnībā nostiprinājusies, tādēļ ir jāpievērš īpaša uzmanība piemērotam apģērbam. Ir jāmāca izvēlēties „veselīgu”, nevis sintētisku apģērbu, lai materiāls ir elpojošs, ērts un piemērots laikapstākļiem. Apģērba izskatam nav tik būtiska nozīme, kā tā praktiskumam.

Kādus profilaktiskos līdzekļus lietot, lai pasargātu sevi no saaukstēšanās?

Pirmkārt, ir jārūdās. Ir zinātniski apstiprināts, ka bērnam ir būtiski pavadīt vasaru ārpus pilsētas, svaigā gaisā un regulāri sportot, lai stiprinātu imunitāti. Vasarā ir jāstaigā ar basām kājām, daudz jāpeldas. Rudenī savukārt jāēd visi svaigie dārzeņi un augļi, jādzer svaigas sulas, kas ir galvenais vitamīnu avots. Es aizstāvu uzskatu, ka bērniem ir jāēd gaļa. Tāpat jāseko līdzi, lai uzturs būtu sabalansēts. Multivitamīnu kompleksu lietošana ir lieka, jo visu nepieciešamo var pilnvērtīgi uzņemt ar dabisku, veselīgu pārtiku. Vienīgais vitamīns, ko var lietot papildus, ir D3, kas mūsu platuma grādos trūkst, īpaši gada tumšajos mēnešos. Imūno sistēmu ļoti labi palīdz stiprināt ķiploks. Medus un citi bišu produkti ir vērtīgi kā imunitātes nostiprinātāji, bet diemžēl bieži izraisa alerģiskas reakcijas, sevišķi bērniem līdz 3 gadu vecumam. Tādēļ šo produktu lietošanu maziem bērniem nevar īpaši rekomendēt. Imūnsistēmas stiprināšanai kā palīglīdzekli var lietot kādu homeopātisku preparātu, taču tas prasa ievērot striktu lietošanas grafiku un ne vienmēr sniedz gaidīto efektu.

Kā operatīvi reaģēt uz pirmajiem bērna saaukstēšanās simptomiem?

Ja ir gadījies nosalt vai ilgāku laiku staigāt ar slapjām kājām, var iedzert trieciendevu C vitamīna. Tomēr šajā situācijā vislabāk palīdzēs karsta vanna vai kāju sildīšana karstā ūdenī. Jāsaprot, ka pat labākā mamma pasaulē, darot visu iespējamo, nevarēs vienmēr bērnu pasargāt no saaukstēšanās. Pirmkārt, saaukstēšanās ir vīrusu slimība, ko izraisa vairāki simti vīrusu. To sauc par saaukstēšanos tādēļ, ka šī slimība aktivizējas, kad mūsu ķermenis kaut nedaudz atdziest un vīrusi, kas atrodas augšējo elpošanas ceļu gļotādā, savairojas un izsauc slimības simptomus. Cilvēks var pārslimot elpceļu vīrusu infekcijas vairākas reizes gadā. Bērni, kuri ir ciešā saskarsmē ar citiem bērniem un kuriem nav tik attīstīta imūnsistēmas spēja cīnīties ar vīrusu infekcijām, var saaukstēties pat septiņas līdz desmit reizes gadā. Saaukstēšanos izraisa vairāku faktoru kopums, un ir grūti no tās izvairīties pavisam.

Kādus saaukstēšanās ārstniecības līdzekļus izvēlēties?

Kā tautā saka – ja saaukstēšanos neārstē, tā pāriet pēc nedēļas, ja ārstē – pēc septiņām dienām. Nav medikamentu, kuru iedarbība pret vīrusu infekcijām būtu pārliecinoša. Svarīgākais pie saaukstēšanās ir lietot daudz šķidruma un atpūsties. Ideālā gadījumā jādzer minerālūdens istabas temperatūrā. Ja bērns vairs nevēlas dzert minerālūdeni, var atļaut dzert arī sulas un limonādes, svarīgākais ir uzņemt daudz šķidruma (kā minimums 1,5–2 l diennaktī). Ja iesnas, kakla sāpes vai klepus ir pārāk traucējoši, var lietot atsevišķus simptomus mazinošus līdzekļus. Kādreiz tika uzskatīts, ka paaugstināta temperatūra ir jāpazemina, jo tā var bojāt centrālo nervu sistēmu, tādēļ medikamentus deva pie 38,5 grādu temperatūras. Šobrīd temperatūru pazeminošos līdzekļus rekomendē dot tad, ja bērns patiešām jūtas slikti paaugstinātās temperatūras dēļ. Jāatceras, ka temperatūru pazeminošie līdzekļi neārstē, tikai novērš simptomus.

Kā lai cīnās ar nepatīkamo saaukstēšanās pavadoni – klepu?

Saaukstēšanās gadījumā klepus kā simptoms ir uzskatāms par normu. Bērni, kas tikko sākuši iet bērnudārzā, var slimot bieži. Ja saaukstēšanās un simptomi ilgst nedēļu, satraukumam nav pamata. Slimības sākuma stadijā parasti ir sausais klepus, kas grūti pakļaujas ārstēšanai. No atkrēpošanas līdzekļiem šajā stadijā vēl nekādas jēgas nav, bet var lietot inhalācijas. Svarīgi ir atcerēties, ka vienīgā inhalācija caur miglotāju vai nebulaizeru, kuru drīkst lietot bez saskaņošanas ar ārstu, ir fizioloģiskais šķidrums jeb 0,9 % nātrija hlorīds. Citas inhalācijas drīkst lietot tikai pēc ārsta norīkojuma. Bērnam nedrīkst dot elpot dažādas eļļas un šķidrumus ar asu smaržu, jo elpceļu kairinājuma dēļ klepus var tikai pastiprināties. Kad klepus pāriet nākamajā stadijā un kļūst mitrs, var sākt papildus lietot krēpas šķidrinošus vai atkrēpošanu veicinošus līdzekļus, kas palīdzēs attīrīt elpceļus. Aptiekās ir nopērkami arī klepu nomācoši līdzekļi, kurus nav ieteicams dot bērniem. Šie līdzekļi nomāc klepošanas refleksu, nevis ārstē klepu, turklāt var pasliktināt situāciju. Izņēmuma gadījumos, ja bērns stipri klepo un nespēj naktīs gulēt sausa, kairinoša klepus dēļ, konsultācijā ar ārstu var apsvērt šādu līdzekļu lietošanu. Tomēr jāņem vērā, ka maziem bērniem tas var izraisīt stāvokļa pasliktināšanos, jo var tikt provocēta bronhu sašaurināšanās jeb obstrukcija. Mitrā klepus gadījumā tos nekādā gadījumā vairs nedrīkst lietot. Vecākiem ir jāseko līdzi arī klepus izpausmēm. Ja bērnam parādās rejošs klepus, tas var liecināt par laringītu, kas ir vīrusu izraisīta balsenes gļotādas tūska. Laringīts var radīt pat ļoti smagus elpošanas traucējumus un prasa cita veida aprūpi un ārstēšanu, tāpēc nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Ja bērnam gada laikā ir bijušas atkārtotas klepošanas epizodes, kas ilgst vairāk par 2–3 nedēļām, ir jāvēršas pie pediatra vai ģimenes ārsta, kurš izvērtēs bērna veselības stāvokli un simptomus un ieteiks atbilstošu ārstēšanu. Ja bērns slimo bieži un ilgstoši, ģimenes ārsts nosūtīs bērnu pie pneimonologa vai alergologa, jo tās var būt pirmās vīrusu inducētas astmas izpausmes. Šajā gadījumā bērna veselības stāvoklim ir jāpievērš īpaša uzmanība un ir jāizvēlas atbilstošas ārstēšanas metodes.

Ja speciālists noteiks bērnam astmas diagnozi, tiks nozīmēta atbilstoša ārstēšana: bronhus paplašinošu līdzekļu inhalācijas (kurus lieto tikai uzliesmojumu laikā) un iekaisumu ārstējošus medikamentus. Ārstējošo medikamentu grupā ir kortikosteroīdi, kas parasti tiek lietoti inhalatoru formā, un arī efektīvi nehormonāli medikamenti – leikotriēnu receptoru antagonisti, kuri ir ērti izmantojami, jo pieejami īpaši bērniem radītu tablešu vai iekšķīgi lietojamu granulu formā, kuras var lietot no 6 mēnešu vecuma.