Vai cukurs ir “baltā nāve”?

Cilvēka ikdienas pārtikā ir daudz dažādu ēdienu un dzērienu. Tie var būt gan mājās gatavoti, gan sabiedriskās ēdināšanas iestādē notiesāti, gan iegādāti ēšanai gatavā formā veikalā.

Visas ēšanas uzdevums ir apgādāt organismu gan ar enerģiju, kas nepieciešama  ķermeņa funkcionēšanai  (muskuļu darbs, smadzeņu darbība, temperatūras uzturēšana, nervu impulsu pārvade utt.), gan ar būvmateriālu, kas nepieciešams audu atjaunošanai, gan ar daudzām vielām, kuru uzdevums ir regulēt vielmaiņas procesus organismā (vitamīni, minerālvielas, mikroelementi, balastvielas utt.).

Enerģiju mēs iegūstam no tiem uztura komponentiem, kas satur kalorijas, proti, ogļhidrātiem, taukiem, olbaltumvielām. Tā kā olbaltumvielas ir svarīgas kā būvmateriāls, tad normālos apstākļos muskuļu darba un citu enerģētisko funkciju nodrošināšanai tās netiek izmantotas. Šiem mērķiem organisms izmanto ar uzturu uzņemtos ogļhidrātus un taukus. Veselīga uztura ieteikumos tiek rekomendēts no visām dienā uzņemtajām kalorijām 55–60% uzņemt ar ogļhidrātiem, 25–30% ar taukiem un tikai 12–15% ar olbaltumvielām. Tātad galvenais enerģijas avots apjoma ziņā organisma funkcionēšanai ir ogļhidrāti, skaidro Dr.Andis Brēmanis.

Ogļhidrāti pārtikas produktos ir vai nu kompleksu savienojumu veidā, kā graudaugos un kartupeļos sastopamā ciete, vai vienkāršu cukuru veidā. Vienkāršie cukuri ir glikoze (vīnogu cukurs), fruktoze (augļu cukurs), saharoze (galda cukurs), laktoze (piena cukurs), maltoze (iesala cukurs). Glikoze, fruktoze un saharoze dabā dažādos daudzumos ir sastopama augļos, ogās, dārzeņos, medū.

Cilvēks ir iemācījies visus ogļhidrātus, arī vienkāršos cukurus, izdalīt no produktiem tīrā, koncentrētā veidā un tādējādi ieguvis iespēju tos izmantot dažādu ēdienu un dzērienu pagatavošanai. Piemēram, cieti pievieno ēdienam vai produktam lai tas iegūtu biezāku konsistenci. Savukārt, vienkāršos ogļhidrātus, to saldās garšas dēļ, izmanto ēdienu un dzērienu saldināšanai.

Vispopulārākais šajā ziņā ir parastais galda cukurs (saharoze), to izmanto gan kā konservantu ievārījumos un kompotos, gan kā enerģijas piegādātāju muskuļu darbam (sporta dzērieni), bet visbiežāk to pielieto kā saldas garšas nodrošinātāju. Tātad cukurs ir visnotaļ derīga lieta, kas ļauj mūsu ēdienus un dzērienus padarīt baudāmākus un enerģētiski bagātākus.

Kāpēc cukuru mēdz dēvēt par „balto nāvi”?
Visticamāk pārmērīgā patēriņa dēļ. Cukurs, tāpat kā visi citi ogļhidrāti, satur enerģiju – 4 kilokalorijas vienā gramā vielas. Ja mēs enerģiju ar uzturu uzņemam lielos daudzumos un to neiztērējam ar savām ikdienas aktivitātēm, tad pārpalikums sāk uzkrāties zemādas tauku slānī, kā enerģijas rezerve nebaltām dienām.  Savukārt, pārāk lieli taukaudu uzkrājumi apgrūtina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, veicina cukurslimības attīstību.

Tāpēc augstāk minētajos veselīga uztura ieteikumos tiek rekomendēts samērot savu ikdienas ēdienkarti ar fiziskajām aktivitātēm, un ikdienas ēdienkartē nepārsniegt 10% robežu no cukura iegūto kaloriju ziņā.

Vai cukurs ir „baltā nāve”?
Ja jūsu ikdienas ēdienkarte ir daudzveidīga produktu izvēlē, ja jūsu dzīvesveids ir aktivitātēm bagāts, tad noteikti – nē. Bet ja jūs esat sliņķis un negausis, tad jebkura pārmērība, tai skaitā, cukura pārlieku patērēšana var radīt nopietnas veselības problēmas.