Tuvāk Saulei par 38cm

Kārlis, 29 gadi, precējies, augums 1 metrs un 78 centimetri. Par šādu raksturojumu parasti saka – standarta, tipisks, vidējais statistiskais.

Pirms divdesmit gadiem būt tādam pašam kā pārējie puikas bija Kārļa lielākais sapnis. Tas bija sapnis, tāpēc Kārli tādu sīciņu, stipri atpalikušu augumā salīdzinājumā ar vienaudžiem mamma aizveda pie Bērnu slimnīcas ārstes Ivetas Dzīvītes-Krišānes. Tika konstatēts, ka puikas organismā nepietiekamā daudzumā izdalās ķīmiskā viela, kas nodrošina augšanas procesu.

90. gadu sākumā šī diagnoze bija kā nolemtība – Latvijā medikamentu, kas palīdzētu Kārlim un citiem bērniem ar augšanas hormona deficītu, nebija. Toties pasaulē trūkstošā hormona aizvietošana ar mākslīgi sintezētu hormonu sekmīgi tika pielietota jau pusgadsimta garumā. Latvijas bērnu endokrinologu centieni ieviest augšanas hormona aizstājterapiju Latvijā gadiem ilgi atdūrās pret valsts ierēdņu aizbildinājumiem – tas nav iespējams, augšanas hormona terapija ir dārga, Latvijas veselības aprūpes sistēma to nevar atļauties. Tas nozīmēja, ka Kārlis un citi bērni ar šo diagnozi izaugtu ne vairāk kā aptuveni 1,40m gari, turklāt viņus apdraudētu vairākas citas saslimšanas, kas bieži vien parādās kombinācijā ar augšanas hormona deficītu, piemēram, virsnieru vai vairogdziedzera mazspēja.

Kārļa mamma nesamierinājās ar šādu atbildi un kopā ar Bērnu slimnīcas endokrinoloģijas ārstiem rakstīja atbildīgajām amatpersonām vienu vēstuli pēc otras, līdz tika svinēta uzvaru – valsts iekļāva augšanas hormona terapiju kompensējamo zāļu sarakstā.

Kārlim tika uzsākta ārstēšana, un pamazām viņš sāka stiepties garumā. Ārsti ar pastiprinātu vērību sekoja Kārļa vispārējam veselības stāvoklim un drīz vien varēja pievienoties ārzemju kolēģu ilggadējiem secinājumiem – netiek novērotas būtiskas blakusparādības hormona terapijas dēļ.

Tagad Latvijas bērnu endokrinologiem ir liela pieredze augšanas hormona terapijas pielietošanā. Vai tas nozīmē, ka Latvijā vairs nesastapsim ļoti maza auguma pieaugušos? www.esAugu.lv veidotāja bērnu endokrinoloģe Dr. Dzīvīte-Krišāne atzīst, ka tā apgalvot nevarot vis. Maza auguma iemesli var būt daudzi un dažādi – ne visus no tiem var ārstēt, aizvietojot trūkstošo hormonu ar mākslīgu.

Ārste izsaka nožēlu par tiem gadījumiem, kad vecāki nezināšanas, aizspriedumu vai gribas trūkuma dēļ nolemj „atstāt visu kā daba devusi,” lai gan augšanas hormonu terapija veiksmīgi darbotos. „Palīdzēt mazam ķiparam izaugt par normāla auguma pieaugušo nav iešana pret dabu, tā ir dabas kļūdas izlabošana, augšanas hormonu terapijas gadījumā – aizvietojot trūkstošo hormonu ar mākslīgu”, pauž bērnu endokrinoloģe Dr. Dzīvīte-Krišāne, aicinot uzdot jautājumus par bērnu augšanas problēmām mājas lapā www.esAugu.lv.