Solāriju paaudze novecos ļoti strauji

Iedeguma kultivēšana, parādot to kā vienu no skaistuma aspektiem, rada nopietnas bažas mediķu aprindās, jo ādas vēzis tiek konstatēts arvien jaunākiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm. Turklāt iedegums nav veselības pazīme, bet gan ādas aizsargreakcija pret ultravioletā starojuma (UVS) radīto bojājumu un laikmeta modes kliedziens. Mūsdienu solāriju pastāvīgie apmeklētāji uzskatāmi par potenciālajiem ādas vēža slimniekiem tuvākajā nākotnē.

„Bērnu un jauniešu āda ir jūtīgāka pret UVS nekā pieaugušajiem, tādēļ, līdz 35 gadu vecumam bieži sauļojoties vai apmeklējot solāriju, risks saslimst ar ādas vēzi dzīves laikā pieaug par 75%,” atklāj dermatologs un biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls.

Saslimstība ar dažādām ādas vēža formām Latvijā un pasaulē pieaug ātrāk nekā jebkura cita vēža forma, turklāt ar katru gadu palielinās arī mirstība. Pērn Latvijā no šī pamatā ultravioleto staru izraisītā audzēja miruši 118 cilvēki. Savukārt melanoma dažādās tās stadijās 2010.gadā konstatēta vēl 220 pacientiem.

„Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt ar vienkāršas ādas virsmas apskates palīdzību un to līdz 99% gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau progresēt. Taču, ja ādas vēzis, īpaši melanoma, tiek diagnosticēta vēlu, pastāv ļoti neliela – tikai 15% – iespēja sekmīgai ārstēšanai. Tieši tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un ādas veidojumu pārbaudi. Tieši tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi mūžā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un ādas veidojumu pārbaudi un noteiktu, vai indivīds ietilpst riska grupā. Cilvēka ādas apskatei vidēji nepieciešamas tikai 70 sekundes, kuras iespējami šķir cilvēku no fatālām briesmām” skaidro R.Karls.

Ultravioletais starojums ir galvenais riska faktors ādas vēža attīstībai. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka jebkura veida UVS ir kancerogēns un spējīgs ilgtermiņā radīt ādas vēzi. Turklāt laiks, ko cilvēks pavada ultravioletajos staros, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Šīs izmaiņas krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām. Iedegums nav veselības pazīme, bet gan ādas aizsargreakcija pret UV radīto bojājumu. Ilgu laiku UV staru radītās izmaiņas organisms spēj novērst, ar gadiem šīs spējas pavājinās, kā rezultātā iespējama pirmsvēža un vēlāk arī ādas vēža dažādu formu attīstība.

Cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un cilvēkiem ar vasaras raibumiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi. Dabīgi šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna, un āda nav pasargāta no kaitīga saules starojuma. Risks pieaug arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē – piemājas dārziņu īpašnieki, jūrniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Protams, ja cilvēks ir iedeguma fans, arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju.

Gados jauni cilvēki neapzinās sekas, kādas uz ādu atstāj ikkatra saulē vai solārijā pavadītā reize. Jaunības pilnbriedā acīmredzamie signāli par ādas bojājumiem – apsārtums, sausa āda – šķiet nebūtiski. Taču ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā – saulē vai solārijā – summējas, turklāt ādas sausums un apsārtums liecina par nopietniem ādas bojājumiem.

„Ja agrāk ādas vēzis visbiežāk tika novērots cilvēkiem, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, tad plašās solāriju izplatības dēļ tagad ādas vēzis tiek konstatēts jau 25-30 gadus jauniem cilvēkiem, visbiežāk sievietēm. Turklāt UVA stari, kurus izstaro solāriju lampas, nopietni bojā ādas šķiedras, tādēļ to sieviešu āda, kuras regulāri sauļojas solārijā, 25 gadu vecumā ir jau novecojusi un izskatās kā sievietēm, kuras tuvojas 40 gadu vecumam,” solāriju laikmeta graujošās sekas atklāj dermatoloģe Kristīne Cīrule.

K.Cīrule arī uzsver, ka ļoti būtiski no saules un UV starojuma sargāt bērnus, īpaši zīdaiņus līdz 3 gadu vecumam, jo tad āda vēl nav izveidojusi aizsardzību pret UV starojumu: „Tie bērni, kuri nerunā – neiet saulē. Turklāt tas ir pilnīgi nepareizs uzskats, ka D vitamīns tiek uzņemts ar sauli. D vitamīnu lielākoties uzņemam ar pārtiku, bet ne sauļojoties. Tādēļ D vitamīna uzņemšanu nevajadzētu uzskatīt par iemeslu, kādēļ bērnu pakļaut bīstamajam saules starojumam.”

Plašāka informācija par ādas vēzi, tā pazīmēm, kā arī iespējām izsargāties pieejama mājas lapā www.euromelanoma.lv.

Pasaulē ik gadu konstatē aptuveni 130 000 melanomas gadījumu, un aptuveni 37 000 cilvēku katru gadu no šī audzēja mirst. Kanādā dibināts Deivida Kornfīlda Melanomas fonds, kura pārstāvji informē jauniešus par bīstamo ultravioleto staru izraisīto audzēju. Fonds izveidojis videoklipu „Dear 16-year-old Me”, kurā dažādi cilvēki, kam konstatēta melonoma, dalās savās sajūtās un atklāj, kā sevi pasargātu, ja vien varētu atgriezties 16 gadu vecumā.