Šefpavārs Gints Aizupietis: gribi tikt pie naudas? Ziemassvētkos mielojies ar zivi!

Publicitātes foto

Ja vēlies tikt pie naudas, bagātīgajā Ziemassvētku galdā centrālo vietu atvēli siļķei vai kādai citai zivij, kas gan latviešiem, gan daudzām citām tautām simbolizē bagātību, labklājību un veiksmi, iesaka restorāna “Aqua Luna” šefpavārs Gints Aizupietis.

Pēc viņa teiktā, gadu gaitā pārbaudīta un iecienīta vērtība ir siļķe kažokā, kas ir viegli pagatavojams, garšīgs un sātīgs ēdiens.

“Ziemassvētkos tas garšos īpaši labi, jo kažoku var salikt no Latvijas rudens ražas labumiem – sulīgām un saldām sarkanajām bietēm, burkāniem un miltainiem kartupeļiem. Tikai jāatceras – siļķes kažokam jāļauj vairākas stundas ievilkties, tad ēdiens iegūst lielisku garšu buķeti,” pamāca pavārmākslas meistars.

Neatņemamas svētku galda sastāvdaļas, protams, ir arī krāsnī ar visu mizu cepti kartupeļi, štovēti kāposti un taukšķēti pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem.

“Atcerēsimies, ka zirņi un pupas Ziemassvētku naktī ir jāēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud. Bet, ja cūkas šņukurs, ko mūsu senči deva arājam, lai pavasarī veiktos aršanas darbi, Tev šķiet pārāk eksotisks, uz galda vajadzētu būt vismaz cūkas cepetim. Tas nesīs laimi un sevišķi labi ies pie dūšas nākamajā dienā kopā ar Latvijas mārrutkiem un sinepēm,” smaidot stāsta šefpavārs.

Ja siļķe kažokā neliekas pietiekami eksotisks ēdiens, tad restorāns Aqua Luna ir apkopojis tuvāko kaimiņu un tālāku valstu Ziemassvētku svētku ēdienu tradīciju pieredzi.

Ko Ziemassvētkos galdā ceļ citās valstīs:

Igaunijā:
cūkas cepetis, skābi kāposti, kartupeļi, ķirbji un brūkleņu salāti;
dažādi aukstās gaļas un zivju ēdieni;
asinsdesa;
pīrādziņi, maizītes, tortes, rieksti un augļi;
īpašu statusu joprojām saglabā piparkūkas – gan pirktās, gan pašu ceptās;
iecienītākais dzēriens – alus vai medalus;
Igaunijā saskaņā ar tradīciju galdā jābūt 7-12 ēdieniem. Ticējums vēsta – ja Ziemassvētkos uz galda būs daudz ēdamā, pārticībā paies viss nākamais gads.

Lietuvā:
štovēti kāposti ar krāsnī ceptiem kartupeļiem;
sēnes;
siļķe;
dzērveņu pudiņš;
pelmeņi;
alkoholiskos dzērienus svētku maltītē nav pieņemts lietot;
Lietuvā izplatīts ir 12 ēdienu kults par godu 12 apustuļiem. Ikvienam jānogaršo visi 12 ēdieni, lai nepiesauktu nelaimi.

Norvēģijā:
cūkgaļas ribiņas ar kartupeļiem un štovētiem kāpostiem (atšķirībā no Latvijas tie ir ar saldenu garša);
sārmā izmērcēta zivs pasniegta ar bekona šķēlēm un tauku mērci;
žāvētas, sālītas vai kūpinātas aitu ribiņas;
dažādi cūkgaļas ēdieni – desiņas, kotletītes  ar brūno mērci un samīcītām brūklenēm;
krāsnī cepts tītars, medījuma gaļa;
rīsu krēms ar aveņu mērci vai putukrējums ar lācenēm;
rīsu putra, kuru ēd ar sviestu un kanēli. Vārot katlā iemet vienu mandeli. Kuram ēdājam mandele trāpās šķīvī, tas saņem dāvaniņu vai saldumiņu.

Krievijā:
ar dārzeņiem pildīts sivēns papildināts ar graudu putru;
pankūkas;
ceptas un marinētas zivis;
liellopu un cūku kāju galerti;
zoss cepetis;
medus prjaņiki;
Arī Krievijā izplatīts ir 12 ēdienu kults, bet svarīgāks par to ir fakts, ka Krievijas iedzīvotāji sāk ieturēties tikai pēc pirmās zvaigznes parādīšanās debesīs – tā tiek pieminēta Bētlemes zvaigzne, kura spīd par godu Kristus dzimšanai.

Vācijā:
zoss cepetis ar maizes klimpām un sarkanajiem kāpostiem;
asinsdesa ar dzērveņu džemu;
desiņas;
kartupeļu salāti;
cepta karpa;
Neatņemama svētku galda sastāvdaļa ir deserts ‘’Stollen’’. Tā ir cepta augļu maize vismaz trīskāršā marcipāna un pūdercukura panējumā. Vācijā ir pieņemts Ziemassvētku vakaru pavadīt bez lielas izēšanās, bet pirmā vakara minimālisms tiek kompensēts Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos.

Lielbritānijā:
kazas siera kūka ar sarkano sīpolu džemu;
cepts tītars ar apceptiem kartupeļiem un dārzeņiem, papildināts ar dzērveņu mērci;
bekonā ietītas desiņas;
fritēta zivs un dārzeņi;
Desertā pasniedz augļu pudiņu, kas bagātīgi papildināts ar liesmojošu brendiju. Brendija piedeva nepieciešama, lai nākamajā gadā cilvēks būtu pasargāts no ļaunajiem gariem.