Pasaules baleta zvaigžņu plejāde un mūsdienu horeogrāfu meistardarbi festivālā „Baleta zvaigznes Jūrmalā”

Piektdien, 5.augustā, plkst. 19.30 Dzintaru koncertzālē (Turaidas ielā 1) norisināsies12. starptautiskais baleta festivāls „Baleta zvaigznes Jūrmalā”. Arī šogad festivālamākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis skatītājiem ir sarūpējis pasaulslaveno horeogrāfuDžona Noimaijera un Alekseja Ratmanska meistardarbus. Festivāls piedāvās arī tikšanos arLatvijas Nacionālā baleta vadošajiem solistiem un jaunajiem māksliniekiem.

Uz Dzintaru koncertzāles skatuves 5. augusta vakarā uzstāsies Lielbritānijas Karaliskā baletazvaigzne – spāniete Icjara Mendisabala, kas jau pagājušajā vasarā skatītājus sajūsmināja arpāragri aizsaulē aizgājušā izcilā vācu horeogrāfa Uves Šolca darbiem. Šovasar kopā ar partneri, Nicas baleta solistu Žanu Sebastjēnu Kolo, viņa atveidos Šolca miniatūru „Ādams un Ieva”.

Festivālā „Baleta zvaigznes Jūrmalā” baleta mākslas cienītājiem šovasar gaidāms īpašsnotikums – Hamburgas baleta solisti, latviete Anna Laudere un ukrainis Edvīns Revazovs, atveidos fragmentu no Džona Noimaijera radītās „Kamēliju dāmas”. Traģiskais un kaislīgaisstāsts par Margeritu Gotjē pēc Aleksandra Dimā romāna „Kamēliju dāma” iedvesmojis daudzusjaunus mākslas darbus. Savulaik uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tas iemiesojāsJanīnas Pankrates rokrakstā; aizvadītajā sezonā „Kamēliju dāmu” Rīgā jauniestudēja igaunisTīts Herms. Leģendārā horeogrāfa daiļradi raksturo intensīva un izsmalcināta dejas valoda.Noimaijera „Kamēliju dāma” ir sarežģīta neoklasiskās dejas drāma. Šis 1975. gadā Štutgartē pirmiestudētais balets visā pasaulē izveidojis priekšstatu par dramatisko baletu mūsdienu interpretācijā.
Mūsdienu baleta horeogrāfijas Latvijas skatītājiem piedāvās arī Lionas baleta solists – japāņu–franču izcelsmes dejotājs Tadajoši Kokeguči. Paralēli dejas studijām Sorbonnā muzikoloģijuapguvušais mākslinieks 2006. gadā Nīderlandē saņēmis prestižo balvu „Zwaan” („Gulbis”) parlabāko Marko Geckes horeogrāfijas interpretāciju.

Savukārt īstas baleta klasikas pērles – Pas de deux no baleta „Pahita” un „Korsārs” – skatītājiemdāvās Tulūzas baleta Du Capitole solisti francūziete Magali Gerrī un armēnis Dāvits Galstjans.
Drosmīgu radošu izaicinājumu uzņēmušies Latvijas Nacionālā baleta vadošie solisti Elza Leimane-Martinova un Raimonds Martinovs, kas pirmo reizi plašas publikas priekšā stāsies jaunā– horeogrāfu – ampluā. Abi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studentiradījuši humoristisku miniatūru „Trīs” ar Nikolo Paganīni mūziku. Tā stāsta par sievietēm, kamnekad nav gana, un fascinē ar savu asprātību un emociju gammu.

Latvijas Nacionālā baleta jaunās mākslinieces Alise Prudāne, Jolanta Lubēja, Ieva Rācene un Jeļena Dzalbo mirdzēs dārgakmeņu variācijā no baleta „Apburtā princese”. Alise Prudāne, kas nominēta „Spēlmaņu nakts” balvai kā gada veiksmīgākā debitante, izpildīs arī Pētera ČaikovskaPas de deux pārī ar baleta solistu Zigmāru Kirilko.

Ar fragmentu no Alekseja Ratmanska baleta „Pelnrušķīte” iepazīstinās Sanktpēterburgas Marijas teātra soliste Jeļena Jevsejeva un Mihails Sivakovs. Ratmanska „Pelnrušķīti” ar SergejaProkofjeva mūziku pasaules dejas kritiķi novērtējuši kā patiesi inovatīvu mākslas darbu, ne vienklasiskā baleta modernizāciju. Ratmanska horeogrāfija labas tradīcijas apvieno ar atjautībuun humora izjūtu. Baletā „Pelnrušķīte” konkrētā tēla dejas leksika kalpo kā dvēseles spogulis, tādējādi dažkārt sasniedzot intriģējošas galējības. Aleksejs Ratmanskis ir bijušais Krievijasakadēmiskā Lielā teātra baleta mākslinieciskais vadītājs. Pasaulē uzskatīts par šobrīd pašupieprasītāko horeogrāfu, nesen pagarinājis savu pastāvīgā mākslinieka (artist-in-residence) līgumu ar Amerikas Baleta teātri līdz pat 2023. gadam.

Jau kopš 1999. gada uz Dzintaru koncertzāles skatuves ik gadu baleta cienītājiem tiek dāvātaunikāla iespēja klātienē izbaudīt šībrīža pasaules spožāko dejotāju sniegumu, kā arī iepazītizcilāko mūsdienu horeogrāfu šedevrus.