PAGRABU ZIRGS jeb šūpuļzirgs pieaugušajiem

Reiņa un Alvja BALOŽU darinātais ŠŪPUĻZIRGS PIEAUGUŠAJIEM, ko savā karaļnamā Briselē paspējis apbrīnot pats Beļģijas karalis Alberts II, – nu piecas dienas – no 11. līdz 16. janvārim būs aplūkojams galerijā ISTABA. Unikālais interaktīvais objekts, darināts dalībai starptautiskajā zinātnes centru prestižajā izstādē „Sciences au Palais“ (Zinātne pilī), pārstāvot Latviju un bērnu zinātnes centru „Tehnoannas pagrabi“. Izstāde Istabā, tāpat kā pati šūpuļzirga izgatavošana, veltīta “pagrabu” 15 gadu jubilejai.

„Mēs vēlējāmies, lai mūsu darbs galarezultātā raisītu asociācijas ar īstu zirgu. Pirmkārt, lai pieaudzis cilvēks uz zirga, kas veidots tā dabīgajā izmērā, varētu uzkāpt un šūpoties. Izmantojot labi noslīpētu sarkankoku un ozolu – vēlējāmies panākt zirga ādas zīdainuma sajūtu,“ tā par savu kopdarbu ar dēlu, dizaineri Reini Balodi saka „Tehnoannas pagrabu“ idejas autors, dibinātājs un vadītājs Alvis Balodis. Viņš ir arī Amatniecības kameras biedrs un ar šūpuļzirgu izgatavošanu nodarbojas jau sen, radot gan autordarbus, gan dažādu tautu vēsturisko šūpuļzirgu replikas. (Pirms četriem gadiem galerijā Istaba bija Alvja Baloža šūpuļzirgu izstāde.) Sarežģītā inženiertehniskā veidojuma tehniskos jautājumus risināt palīdzējuši vairāki „Tehnoannas pagrabu“ pārstāvji.

Bērnu zinātnes centrs „Tehnoannas pagrabi“ ir interaktīvs ceļojums sajūtu pasaulē ikvienam tā apmeklētājam – gan lielam, gan mazam. Tas ir pirmais zinātnes centrs Latvijā, Eiropas zinātnes centru asociācijas Ecsite biedrs, tehniskā jaunrades nama „Annas 2“ struktūrvienība interešu izglītībā. Būdams viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē, tas atšķiras ar īpašu atmosfēru un oriģināli izgatavotiem eksponātiem, kuru mērķis ir atmodināt radošu izziņas garu ikkatrā. Ja „Tehnoannas pagrabu“ pirmssākumos noritēja divas izstādes gadā, tad šobrīd patstāvīgo ekspozīciju, kurā ir vairāk kā divsimt eksponātu, apmeklē ap 6000 apmeklētāju ikgadu. Eskspozīcijā apvienojas māksla, zinātne un rotaļlietu pasaule. 2000. gadā „Tehnoannas pagrabi“ atjaunoja planetāriju, kas nākamos desmit gadus bija vienīgais Latvijā.