Nepieciešamās rūpes par locītavu veselību

Līdz ar jauna gada sākšanos daudzi ir apņēmušies atsākt regulāru sportošanu. Ir arī tādi, kuri ar nepacietību gaida pirmā pamatīgā sniega parādīšanos, lai nodotos ziemas priekiem – fiziskajām aktivitātēm kalnos un citviet. Tomēr ne visi cilvēki prot pareizi novērtēt savu varēšanu un izvēlēties adekvātu, sabalansētu slodzi, līdz ar to viņi nodara pāri gan locītavām, gan organismam kopumā. Tas pats attiecas arī uz fiziska darba veicējiem, tādēļ, pirms atgriezties pie ierastā ikdienas fiziskā darba vai pievērsties sportiskām aktivitātēm, „Ģimenes aptieku” speciālisti iesaka iepazīties ar ieteikumiem locītavu veselības saudzēšanai.

Nepareiza slodze, sports, gadi
Bieži vien cilvēki, kuri veic fizisku darbu, apgalvo, ka slodze viņiem ir pietiekama, taču patiesībā tā lielākoties ir nesabalansēta, vienveidīga un drīzāk nodara locītavām vairāk slikta nekā laba. Diemžēl daudzi negrib ievērot mediķu padomus par sabalansētas slodzes principiem, piemēram, plānot darbus tā, lai ik pēc laika būtu jāmaina ķermeņa poza un slodzes veids, pareizi celt un pārvietot smagākas kravas, labāk nest divas nepilnas somas nekā vienu pilnu, izmantot palīgierīces, kas atvieglo darbu, laiku pa laikam atpūsties un pavingrot.

Otra cilvēku grupa, kura bieži sastopas ar locītavu problēmām, ir aktīvi sportotāji, nemaz nerunājot par profesionāliem sportistiem. Pat vienkārša skriešana locītavām rada diezgan lielu slodzi, jo sevišķi, ja cilvēks izvēlas pārāk lielu intensitāti vai pārāk garu distanci. Slodzei ir jābūt regulārai un sabalansētai, jo tad tiek uzlabota asinsrite un audu barošana skrimslī. Sporta aktivitātēm drīzāk ir jābūt kā fiziskajai kultūrai, nevis sportam, kur cilvēks tiecas pēc rekordiem un nedomā par locītavu saudzēšanu.

Ja kāds nav pieradis pie slodzes, bet ir nolēmis sākt rūpēties par veselību sportojot, labāk izvēlēties riteņbraukšanu vai peldēšanu. Ja tomēr ir vēlēšanās nodarboties tieši ar skriešanu, tad jāraugās, lai būtu piemērota distance un ātrums. Savukārt, ja izvērtējam slēpošanu, tad nenoliedzami distanču slēpošana ne tikai locītavām, bet visam organismam ir daudz veselīgāka nekā kalnu slēpošana.

Nenoliedzams fakts ir arī cilvēka organisma novecošanās. Ar gadiem nolietojas skrimslis, kas pārklāj locītavu kustīgās virsmas un, samazinot berzi starp tām, nodrošina vieglas un brīvas kustības. Kad skrimšļi ir nodiluši, pieaug risks saslimt ar locītavu slimībām, no kurām izplatītākā ir osteoartrīts: skrimšļi kļūst nelīdzeni, kaulu gali sāk berzties viens pret otru, veidojas vietējs iekaisums, kustību ierobežojums, sāpes.

Ņemiet vērā!
Lai saglabātu locītavu veselību:

• Normalizējiet ķermeņa svaru (katrs papildu kilograms trīskārtīgi palielina slodzi locītavām);
• Lietojiet uzturā vairāk augļu un dārzeņu, mazāk ātro uzkodu un saldumu; samaziniet sāls un subproduktu patēriņu; reizēm ir vērts mājās vārīt galertu tradicionālā veidā no svaigas gaļas. Locītavu veselībai par labu nāk arī omega-3 taukskābes, mežrozīšu un ingvera produkti;
• Dienā izdzeriet līdz astoņām glāzēm ūdens;
• Izvēlieties regulāru, sabalansētu, savai sagatavotībai un vecumam atbilstošu fizisku slodzi;
• Lietojiet glikozamīna un hondroitīna preparātus.

Kas ir glikozamīns un hondroitīns?
Glikozamīns ir aminocukurs, kura uzdevums ir nodrošināt skrimšļa reģenerāciju vai vismaz pasargāt no tālākiem bojājumiem, kā arī palīdzēt saglabāt locītavu skrimšļu elastīgumu un stiprumu. Savukārt hondroitīns palīdz uzturēt skrimšļaudu vielmaiņas procesus, lai audi atjaunotos un saglabātos locītavu kustīgums. Hondroitīns arī piesaista ūdeni un padara skrimšļa virsmas desmitreiz slidenākas par ledu. Diemžēl ar gadiem organisms pats vairs nespēj izstrādāt šīs vielas nepieciešamajā daudzumā, tāpēc tās ieteicams uzņemt ar preparātiem.

Glikozamīns sekmē skrimšļa reģenerāciju – mikroplaisu un nelielu bojājumu sadzīšanu, lai šie procesi nevarētu tālāk veicināt skrimšļa nodilumu. Ja skrimslis ir jau nodilis, tad tas, protams, neataugs un uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti var tikai protezēšana. Tik tālu jācenšas nenonākt.

„Ģimenes aptieku” speciālisti norāda, ka rūpes par locītavu veselību jāsāk ar dzīvesveida korekciju un, ja nepieciešams, papildu preparātu – glikozamīna un hondroitīna – lietošanu. Nav noteikta standarta, kādā vecumā tie jāsāk lietot, bet, ja cilvēks jūt locītavu stīvumu un krakšķēšanu, no rītiem ir sajūta, ka locītavas jāizstaipa, „jāieeļļo”, tad nav vērts gaidīt, līdz parādīsies sāpes un kustību ierobežojums, bet jārīkojas nekavējoties. Sportisti un smaga fiziska darba veicēji, kuri apzinās, ka locītavām ir ļoti liela slodze, sāk šos preparātus lietot, pat nesasniedzot 30 gadu vecumu.

Pētījumos konstatēts, ka glikozamīna kombinācija ar hondroitīnu spēj nodrošināt pretsāpju iedarbību, un tās efektivitāte, lietojot ilgstoši, ir pat lielāka nekā daudziem pretsāpju līdzekļiem. Ja cilvēks jūt locītavu sāpes, viņam vispirms būtu nepieciešami pretsāpju līdzekļi, kas vienlaikus tiktu lietoti ar glikozamīnu un hondroitīnu. Pakāpeniski no pretsāpju līdzekļiem var atteikties un lietot tikai glikozamīnu un hondroitīnu.

Adekvāta dienas deva, kam pierādīts pretsāpju efekts, ir vismaz 1000 mg glikozamīna un 800 mg hondroitīna. To var uzņemt, lietojot dienā, piemēram, divas „Joint protection” kapsulas. Pēc trīs mēnešiem var pāriet uz vienu kapsulu dienā. Arī preparāts „Angiocell”, kas iegūts no haizivju skrimšļiem, uzlabo situāciju un mazina locītavu sāpes, ja cilvēkam ir osteoartrīts vai reimatoīdais artrīts. Šis līdzeklis neļauj asinsvadiem ieaugt skrimslī un bloķē citokīnus – vielas, kas izdalās locītavās iekaisuma gadījumā. Pie farmaceita aptiekās var konsultēties arī par cita veida glikozamīna un hondroitīna preparātiem.

Kādos gadījumos glikozamīns un hondroitīns ir ieteicami?
Glikozamīna un hondroitīna preparāti ir īpaši ieteicami tiem cilvēkiem, kuri jūt locītavu stīvumu un krakšķēšanu. Tāpat tie ir ieteicami aktīviem sportotājiem un fiziska darba veicējiem. Glikozamīns un hondroitīns saudzēs locītavu veselību arī gados veciem ļaudīm un cilvēkiem ar lieko svaru.