Mūsdienu bērni ir briesmīgi, tas ir ārprāts!

Zelta Zivtiņas bloga Mammām un tētiem autore Inga Akmentiņa-Smildziņa ir veikusi pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi par apgalvojumu „Mūsdienu bērni ir briesmīgi, tas ir ārprāts!”. Aptaujas rezultāti parāda, ka 39% respondentu uzskata mūsdienu bērnus par briesmīgiem un tikai 10% norāda, ka mūsdienu bērni neatšķiras no citām paaudzēm.

Pozitīvi vērtējama tendence, ka aptuveni trešdaļa aptaujāto atbildot uz jautājumu “Vai mūsdienu bērni ir briesmīgāki nekā agrāk?” norāda, ka par bērnu uzvedību ir atbildīgi to vecāki – tā uzskata 34% aptaujāto. Savukārt 17% respondentu ir pārliecināti, ka bērni vienmēr ir bijuši vienādi un nav novērojamas būtiskas atšķirības starp vienu vai otru paaudzi.

Detalizētāk analizējot aptaujas rezultātus, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītāja profesore Guna Ancāne norāda, ka ir absurdi vēlēties, lai visi bērni būtu perfekti paklausīgi. Šāda tendence nemaz nebūtu vēlama, jo liecinātu par jaunās paaudzes radošā gara un neatkarības trūkumu.

Bērni ir kļuvuši pieaugušajiem neērti
“Mūsdienu bērni ir ar pašvērtības izjūtu – brīvi, radoši. Viņi apzinās savas tiesības un tās pieprasa,” skaidro profesore G. Ancāne. Kādos veidos bērni to dara, tas savukārt ir ģimenes audzināšanas jautājums.
Arī I. A. Smildziņa piekrīt, ka nevēlas perfektus bērnus: „Laiku pa laikam dzimšanas dienās kāds man novēl: “Lai tev paklausīgi bērni!”. Bet es atsakos no šīs dāvanas. Man nevajag paklausīgus bērnus. Man vajag domājošus, enerģiskus un atvērtus bērnus, kas paši jūt un zina, ko viņi grib. Kuriem ir savs viedoklis un es ļauju šo viedokli paust, jo pieaugušajiem vienmēr nav taisnība.”

Vecākajai paaudzei patīk paklausīgie, bet tas ir netālredzīgi
Lai mēs kā sabiedrība veiksmīgi attīstītos, jaunajiem ir nepieciešams vecākās paaudzes emocionālais atbalsts. “Mūsu vecākajai paaudzei vērtība bija paklausība. Jāatceras, ka šī vērtība raksturo labus kalpus, vergus. Paklausība nav bijusi vērtība augstdzimušo ģimenēs. Viņi savus bērnus neaudzināja paklausīgus, gluži pretēji,” skaidro profesore G. Ancāne.

„Paklausīgu cilvēku masu ir viegli vadīt, tā ir ērta – atskatieties vēsturē. Bet neveidosim jaunu kalpu šķiru! Ja audzinām paklausīgu bērnu, cena, kas par to vēlāk ir jāmaksā, ir pārāk augsta. Šāds cilvēks biežāk slimo – gan bērnībā, gan spēka gados. Arī ar somatiskām un psihiskām saslimšanām. Viņš nespēj atraisīt savas personības potenciālu. Cietēji ir vecāki, ģimene un visa sabiedrība,” rezumē speciāliste.