Monotona darba produktivitāti var paaugstināt pat par 22%, atskaņojot ritmisku mūziku

Jau kopš Senās Grieķijas laikiem tiek pētīta mūzikas spēcīgā ietekme uz cilvēku rīcību un uzvedību, kad šajā tēmā iedziļinājās sengrieķu filozofs Pitagors, kā arī tikpat slavenie filozofi Platons un Aristotelis. Mūsdienās šo jomu pēta jau daudz niansētāk, izdalot mūzikas izmantošanu ārstnieciskajā terapijā un mūzikas izmantošanu psiholoģijā.

Mūzikas ietekmi uz cilvēku psiholoģiju tiek pētīta arī no biznesa attīstības viedokļa, jo mūzika var ietekmēt mūsu rīcību un lēmumus iepērkoties, atpūšoties vai strādājot. Šos faktorus pētot, tiek iegūta vērtīga informācija, kas šajos ekonomiskajos apstākļos nav mazsvarīgi, izvērtējot iespējas uzņēmuma rentabilitātes vai peļņas palielināšanā. Mūzikas atskaņošana palīdz attīstīt saskarsmes prasmes, radošās un relaksācijas spējas, kā arī var mazināt stresu. Ņemot vērā šos un arī citus faktorus, ar pareizi izvēlētas mūzikas palīdzību var palielināt darba ražīgumu un līdz ar to arī uzņēmuma peļņu.

“Personāla atlasē psiholoģiskajiem aspektiem ir liela nozīmes, jo katra kanditāta piemērotību konkrētam amatam izvērtējam, analizējot ne tikai pieredzi un izglītību, bet arī personības iezīmes. Ņemot vērā, ka mūzikai ir ievērojama ietekme uz cilvēka psiholoģiju, personāla atlasē nozīme varētu būt kāda kandidāta ļoti specifiskai mūzikas gaumei, ja tā spēcīgi būtu ietekmējusi viņa personību. Tā kā Mercuri Urval galvenokārt veic augstākā un vidējā līmeņa vadītāju atlasi, tad hobiji, intereses un brīvā laika pavadīšanas veidi ir daži no kritērijiem, kurus ņem vērā kandidāta profila izveidē,” skaidro Mercuri Urval Latvia vadītāja, biznesa konsultante Dace Lāce. “Darbinieka produktivitāte un lojalitāte ir aspekti, kam uzņēmēji pastiprināti pievērš uzmanību kandidātu atbilstības novērtēšanā, papildus profesionālajām prasībām. Turklāt, domāju, ka uzņēmumu vadītājiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, kāda mūzika tiek atskaņota uzņēmumā un ne tikai apkalpojošā nozarē strādājošajiem, jo darbinieku noskaņojums ir tieši saistīts ar darba ražīgumu,” papildina D.Lāce.

Īpaši uzmanību vajadzētu pievērst, ja monotons darbs tiek veikts divas stundas un vairāk. Tas var būt gan ražotnēs un noliktavās, gan arī birojos, kur notiek datu ievadīšana, piemēram, bankās un grāmatvedības uzņēmumos. Jo monotonāks ir darbs, jo efektīvāka ir mūzikas ietekme uz darba ražīgumu un kvalitāti. Šo faktu apstiprināja Lielbritānijas bankā veikts pētījums, kura laikā salīdzināja datu ievadīšanas nodaļas darbinieku darba ražīgumu, kad neatskaņo mūziku, kad atskaņo ritmisku mūziku un kad atskaņo mierīgu mūziku. Par 22% pieauga ievadīto datu apjoms dienās, kad atskaņoja ritmisku mūziku, salīdzinājumā ar dienām, kad atskaņoja mierīgu muziku. Savukārt par 12% vairāk ievadīja datus dienās, kad atskaņoja ritmisku mūziku, salīdzinājumā ar dienām, kad mūziku neatskaņoja vispār.

“Sadarbībā ar mūzikas industriju esam izveidojuši mājas lapu www.muzikabiznesam.lv, kur ir pieejama informācija par mūzikas ietekmi dažādās uzņēmējdarbības jomās. Dažādos interneta resursos var atrast gan interesantus faktus, gan arī zinātniskus pētījumus par mūzikas ietekmi uz cilvēka psiholoģiju, zemapziņu, kas savukārt ietekmē viņu rīcību. Šajā mājas lapā mēģinām šos faktus un secinājumus apkopot, lai veicinātu arī Latvijas uzņēmēju izpratni par mūzikas atskaņošanas ietekmi uz uzņēmuma peļņas palielināšanu,” skaidro LaIPA izpilddirektore Ieva Platpere. “Savā ikdienas darbā esam pārliecinājušies, ka Latvijā uzņēmēji vēl līdz galam neapzinās mūzikas kā spēcīga mārketinga instrumenta nozīmi. To apliecina ne tikai statistika par izņemtajām mūzikas atskaņošanas atļaujām, bet arī analīze par uzņēmumos atskaņoto mūziku. Liela daļa uzņēmēju izvēlas atskaņot kādu no populārākajām radio stacijām, nevis veidot savam uzņēmumam un klientiem piemērotas mūzikas izlases,” komentē Ieva Platpere.