Mazuļa drošība automašīnā

Līdz ar mazuļa piedzimšanu viens no jauno vecāku pienākumiem ir drošības sajūtas radīšana mazajai atvasei. Sākot jau ar pirmo braucienu no slimnīcas uz mājām, vecāki ir atbildīgi arī par mazuļa drošību auto, tādēļ tirdzniecības centra „Domina Shopping” organizētajā seminārā „Gaidību 4diena” Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksperte Valda Kjaspere un trīs bērnu mamma Gundega Skudriņa topošajām un jaunajām māmiņām sniedz padomus par papildaprīkojumu un drošības apsvērumiem, kuriem būtiski pievērst uzmanību, vedot automašīnā mazu bērnu.

Vecumam atbilstoša drošības sēdeklīša izvēle
Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka automašīnā visiem jāpiesprādzējas ar drošības jostām. Taču to standarta augstums neatbilst bērnu, jo īpaši zīdaiņu, ķermeņa uzbūvei un garumam, tādēļ, pārvadājot bērnu, kura augums nepārsniedz 150 cm, obligāti jāizmanto auto krēsliņš.

Sēdeklīša pareiza izvēle ir ļoti būtiska, jo tikai pareizi izvēlēts krēsliņš nodrošinās maksimālu drošību satiksmes negadījuma laikā. „Gaidību 4dienas” speciāliste V. Kjaspere atklāj vairākas būtiskas lietas, kurām jāpievērš uzmanība, iegādājoties auto sēdeklīti.

Jaundzimušajiem, tostarp priekšlaicīgi dzimušiem bērniņiem vispiemērotākais ir zīdaiņu auto sēdeklis, kas atbilst grupām 0 (0 – 10 kg) un 0+ (0 – 13 kg). Sēdeklis paredzēts lietošanai ar skatu uz aizmuguri, jo tā iespējams garantēt vislielāko drošību mazuļa galvai, kaklam un mugurai. Arī 1. grupas (9 – 18 kg) sēdeklis novietojams ar skatu uz aizmuguri. To atļauts vērst ar skatu uz priekšu tikai tad, ja bērnam ir vairāk nekā viens gads un svars ir 9 līdz 18 kilogramu robežās.

Līdzko bērns ir smagāks par 18 kilogramiem vai arī viņa galva sniedzas augstāk par sēdekļa atzveltni, jāsāk izmantot būsteri jeb auto sēdekli bez muguras daļas, kas atbilst auto krēsliņu 2. un 3. grupai (15 – 36 kg). Šāda tipa modeļiem ir noņemama muguras daļa, un kā drošības josta tiek izmantota jau automašīnā iebūvēta josta.

Apsverot iespēju iegādāties lietotu auto krēsliņu, ir jāņem vērā, ka pat mazākais defekts var būt bērnam bīstams. Noteikti nevajadzētu iegādāties krēsliņu, ja tam trūkst uzlīmes ar ražošanas gadu, tas ir vecāks par 10 gadiem vai ir jau cietis avārijā. Tāpat jāpievērš uzmanība, vai uz sēdekļa ir norādīts Eiropas Komisijas izdots drošības standarts ECE R44 – tas apliecina atbilstību standartam, kas iegūts, veicot tehnisko normu pārbaudes. Krēslu bez šīs uzlīmes nevajadzētu pirkt.

V. Kjaspere novērojusi, ka bieži vien bērni negribīgi sēž drošības krēsliņos, tāpēc viņa iesaka iesaistīt bērnus krēsliņa izvēlē, līdzko viņi ir tādā vecumā, kad spējīgi novērtēt lietas, kuras pašiem jālieto. Ja krēsliņš būs izvēlēts kopīgi, tad bērns daudz labprātāk tajā sēdēs.

Vēl būtiski – pirmo trīs mēnešu laikā nav vēlams viena brauciena laikā mazuli krēsliņā turēt ilgāk par 30 minūtēm. Tā kā bērna muskulatūra zīdaiņa vecumā vēl nav nostiprinājusies, tad garāki pārbraucieni veicina saspringumu plecu joslā, kas kavē attīstību. Ja jābrauc ilgāku laiku, ārsti iesaka ieturēt atpūtas pauzes. Savukārt no trīs mēnešu līdz gada vecumam maksimālajam krēsliņā pavadītajam laikam nevajadzētu pārsniegt divas stundas.

Pareiza piesprādzēšanās
Braucot automašīnā, ļoti būtiska ir arī pareiza piesprādzēšanās. Ja standarta drošības josta pieaugušam cilvēkam nodrošina aizsardzību trīs punktos – plecu, krūšu un vidukļa laukumos, tad bērniem un grūtniecēm būtu jāievēro papildu drošības nosacījumi.

Liekot drošības jostu, ļoti būtiski pievērst uzmanību tam, lai josta balstītos uz kauliem. Nereti bērnam tā tiek pārlikta tieši pār vēderu – šajā variantā vēders tiek saspiests, taču drošība netiek nodrošināta, jo nav kaulu, kas ķermeni aizsargātu no trieciena. Tāpat „Gaidību 4dienas” speciāliste mudina vecākus pievērst uzmanību tam, lai drošības josta nesaspiestu kaklu, kā arī nebūtu pārlieku vaļīga.

Savukārt t/c „Domina Shopping” semināra „Gaidību 4dienas” vadītāja Gundega Skudriņa pievērš uzmanību pareizai drošības jostas lietošanai sievietēm grūtniecības laikā. Drošības jostai ir jāsargā plecs, un, ja tas iespējams, josta jāpalaiž zem vēdera, lai tiktu aptverti arī gurnu kauli. Alternatīva standarta jostai ir grūtnieču drošības josta, kas īpaši noder pēdējos trīs grūtniecības mēnešos, lai pasargātu vēderu un tajā esošo mazuli no iespējamām traumām. Tās piesprādzēšana prasa nedaudz ilgāku laiku, jo josta ir sprādzējama caur kājstarpi, taču nodrošina lielāku drošību, komfortu un stabilitāti.

Ja automašīna aprīkota ar gaisa spilveniem
Ceļu satiksmes drošības direkcijas eksperte uzsver: ja automašīnas priekšējā pasažiera sēdvieta ir aprīkota ar gaisa spilvenu, bērnu tur sēdināt nedrīkst!

Gaisa spilvens, kam no trieciena jāpasargā pieaudzis cilvēks, avārijas brīdī iedarbojas un ar triecienu pārlauž paneli. Tā spēku V. Kjaspere salīdzina ar cimdā tērptas boksera rokas sitienu. Ja šāds trieciens tiktu raidīts bērna virzienā, tas radītu nopietnas traumas. Tādēļ automašīnā, kurā ir gaisa spilvens, bērnu nav atļauts sēdināt priekšējā sēdeklī pat ar seju pretēji braukšanas virzienam! Tāpat „Gaidību 4dienu” eksperte V. Kjaspere aicina pievērst uzmanību tam, lai automašīnas salonā, kurā ir mazulis, neatrastos priekšmeti, kas straujas bremzēšanas gadījumā var bērnu traumēt.

Kā rīkoties, ja braukšanas laikā bērns sāk raudāt?
Automašīnā mazulim visu laiku acu priekšā ņirb mainīga ainava, un tas var radīt uztraukumu un bailes. Drošības sajūta mazulim rodas, redzot vecākus, it īpaši, ja ir acu kontakts ar mammu. Tas iespējams, ja mamma sēž blakus krēsliņam, bet ko darīt, ja mamma automašīnā ir tikai divatā ar mazuli un pati vada auto? Kā labāk rīkoties, ja bērns sāk raudāt? Universālas atbildes nav, taču sieviete var padziedāt vai mierīgā tonī parunāt ar bērnu – mammas balss iedrošina, rada drošību, ka viņa tepat blakus vien ir. Palīdzēt var arī mūzika, loga pavēršana. Ja bērns automašīnā raud regulāri, būtu vēlams ieplānot maršrutu tā, lai varētu ik pa laikam apstāties un bērnu nomierināt.

Trīs bērnu mamma Gundega Skudriņa ar sievietēm dalās savā pieredzē un atklāj, ka ar pirmo bērnu vienmēr ļoti pārdzīvojusi, ja viņš sācis raudāt mirklī, kad nav bijis iespējams uzreiz apstāties vai iedot knupīti. Ar nākošajiem bērniem G. Skudriņa šādas situācijas iemācījusies uztvert mierīgāk. Viņa norāda – sievietei šādās situācijās nav jājūtas vainīgai, un ir svarīgi saprast, ka, īsu brīdi paraudot, bērnam nekas slikts nenotiks arī tad, ja mašīna netiks nekavējoties apturēta. Labāk ir mierīgi turpināt braukšanu līdz nākamajai iespējamai apstāšanās vietai un nenovērst uzmanību no ceļa.