Mammu, vai rīt es jau būšu liels?

„Maziņš esmu es, aši stiepšos es – i par tēvu, i par māti garāks būšu es,” dungo mazs puišelis, kārtodams pirmo skolas somu. Vecāki smaida un piekrītoši māj ar galvu, jo zina, ka katrs ķipars reiz izaug, bet, ja neaug, tad mūsdienu medicīna spēj palīdzēt.

Laikus pamanīt augšanas traucējumus un meklēt palīdzību ir vecāku pienākums un atbildība, jo agrā bērnībā un skolas gaitu sākumā mazuļi savam augumam un svaram īpaši līdzi neseko. Galu galā – ir taču daudz svarīgāku lietu pasaulē: runcis Muris, tēta skrūvgrieži un mammas kosmētikas maciņš un augstpapēžu kurpes. Kāda tur nozīme augumam vai svaram – šā kā tā reizi pa reizei jākāpj uz krēsla, lai aizsniegtu omes paslēpto konfekšu trauku bufetes augšējā plauktā, un jāprasās tētim uz pleciem, lai pieaugušie Jaungada naktī netraucētu redzēt salūtu.

Anna ir krietnu sprīdi mazāka par Intu un Māru? Nu un tad! Bērniem prātā nenāk par to kreņķēties, bet – vecāki, lūdzu, jau laikus sāciet pārliecināties, vai jūsu bērna svars atbilst viņa augumam. Ātrākais un ērtākais veids, kā to izdarīt, – jāaprēķina bērna ķermeņa garuma un svara attiecības, tam lieliski noder augšanas jeb antropometriskais kalkulators. Tas ļauj pārliecināties par bērna attīstības gaitu noteiktā vecumā, kā arī salīdzināt bērna auguma proporcijas ar viņa vienaudžu vidējiem augšanas rādītājiem. Latvijā dzīvojošu bērnu vidējiem augšanas rādītājiem ir piemērots mājas lapā EsAugu.lv atrodamais augšanas kalkulators. Jāzina vien bērna vecums, augums un svars un jānospiež poga „Veikt aprēķinu”. Viens mirklis, un atbilde būs gatava.

Par to, kas notiek tālāk, var secināt, lasot vecāku iesūtītos jautājumus portālam EsAugu.lv. Mājas lapā pieejamie aprēķini ļauj iespējami agri noteikt atkāpes no normālās augšanas līknes, kā arī noteikt, vai bērnam nav nepieciešama augšanas speciālistu – bērnu endokrinologu – konsultācija, lai noteiktu augšanas traucējumu cēloni un ieteiktu ārstēšanos. www.EsAugu.lv krustmāte bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne saņem simtiem gan vecāku, gan pašu bērnu jautājumu. To mērķis ir viens – noskaidrot, vai ar bērna augumu un svaru viss ir kārtībā. Citam tas šķiet par lielu, citam – par mazu. Protams, kopīgas atbildes nav un nevar būt, bet pats galvenais – vecākiem ir dota iespēja uzzināt un rīkoties.

Daudzie jautājumi liecina, ka to uzdevējiem nav vienalga, kas notiek ar bērnu vai viņu pašu. Daktere I. Dzīvīte-Krišāne stāsta: „Augšanas hormons organismā cilvēkam izdalās visu mūžu. Ja bērna organismā augšanas hormons izdalās nepietiekami, viņa augums būs ievērojami mazāks nekā citiem bērniem tajā pašā vecumā. Taču iespējama arī pastiprināta hormona izdalīšanās –  tad bērns izaug lielāks par saviem vienaudžiem.”

Lielākā daļa jautājumu tiek saņemta no vecākiem vai pusaudžiem, kuru augums vai svars šķiet par mazu. Visbiežākie iemesli kavētai augšanai ir iedzimtība, vielmaiņas traucējumi, hroniskas slimības, aizkuņģa dziedzera, virsnieru garozas un dzimumdziedzeru pataloģijas, kā arī augšanas hormona nepietiekamība. Labā ziņa ir tā, ka lielāko daļu pacientu mūsdienās var veiksmīgi izārstēt. Mediķi spēj palīdzēt pat tad, ja bērnam trūkst augšanas hormona, jo mūsdienās trūkstošo augšanas hormonu aizstāj ar mākslīgo.

Kad ārstēšanās tiks uzsākta laikus un veiksmīgi turpināsies, mammai būs braša atbilde. Uz mazuļa jautājumu „Mammu, vai es rīt jau būšu liels?” mamma varēs atbildēt: „Rītdiena pienāks ātri, un konfektes no augšējā plaukta varēsi aizsniegt, arī nekāpjot uz krēsla.”

Savukārt sliktā ziņa ir tā, ka šo ārstēšanos var nokavēt. Vecāki bieži vien neaizdomājas, ko viņu nevērība nodara bērnam. Iespējams, mammas un tēti dažkārt pat nepamana, ka viņu pusaudzis raizējas par savu augumu vai svaru. Lūk, kāds puika jautā: „Man ir 14 gadi, un esmu tikai 150 cm garš. Kas man jādara, lai augtu vēl garumā? Varbūt kādas zāles lietot?” Un vēl: „Kāpēc man 14 gados ir svars 41kg, kā es varētu šo rādījumu palielināt?” Bet tas vēl nav viss. Lūk, kāda sieviete www.EsAugu.lv  raksta: „Man diemžēl ir jau 23 gadi. Gribēju jautāt, vai šai vecumā vēl ko var darīt. Kopš 15 gadiem esmu bijusi 155 cm maza… Izlasīju, ka vecāki var vest bērnu pie ārsta, lai ar šādu problēmu cīnītos. Manai mammai šķita, ka gan izaugšu. Bet neizaugu…”

Ārstei I. Dzīvīte-Krišānei ir ļoti žēl to gadījumu, kad vecāki nezināšanas, aizspriedumu vai paviršības dēļ nepievērš uzmanību sava bērna augumam, lai gan vajadzētu tik maz – atnākt pie speciālista un atrast piemērotāko ārstēšanos. Tas bērnam dotu iespēju izaugt par vairākiem desmitiem centimetru, Sprīdīti pārvēršot Lāčplēsī, pīlēnu – gulbī.