Latvijā bīstami pieaug saslimstība ar ādas vēzi

Saslimstība ar ādas vēzi pasaulē un Latvijā pieaug ātrāk nekā jebkura cita vēža forma, turklāt ar katru gadu palielinās arī šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits. Pērn Latvijā ultravioleto staru saistītās ne-melanomas ādas vēža formas konstatētas 823 cilvēkiem, miruši 35 cilvēki, savukārt melanoma dažādās tās stadijās 2010.gadā konstatēta vēl 220 pacientiem, un 83 cilvēkiem melanoma kļuva par nāves iemeslu.

Dermatologi problēmas nopietnību saskata ne tikai sabiedrības nepietiekamā informētībā par kaitīgo staru ietekmi vien, – viņi norāda arī uz nepietiekamo medicīnas speciālistu izglītību ādas vēža jautājumos. Turklāt situācijas risināšanai arī valstiskā līmenī netiek veltīta pietiekami liela uzmanība. Lai novērstu pieaugošo saslimstību un mirstību, par galveno stratēģisko virzienu saslimstības samazināšanai būtu jākļūst ādas vēža profilaktiskajiem pasākumiem un agrīnai diagnostikai.

Vācijas pieredzes apliecina, ka mirstību no ādas vēža var būtiski samazināt tikai tad, ja tiek veikts noteikts preventīvu pasākumu komplekss, kas sevī ietver riska grupu apzināšanu un pastiprinātu to uzraudzību, finansējumu novirzot profilaktiskiem pasākumiem agrīnai melanomas diagnosticēšanai. Tāpat nepieciešama mediju un veselības nozares autoritāšu iesaistīšanās sabiedrības informēšanā par saules un solāriju kaitīgo un bīstamo ietekmi uz veselību.

Lai rastu racionālus risinājumus situācijas uzlabošanai Latvijā, biedrība „Dermatologi pret ādas vēzi” 9.aprīlī Rīgā organizē Baltijas Ekspertu apaļā galda diskusiju par dermatoonkoloģijas attīstību Baltijas valstīs. Diskusijā, kurā piedalīsies atzītākie nozares speciālisti no Berlīnes, Viļņas, Kauņas, Tartu un Rīgas, tiks prezentēta Berlīnes Universitātes „Charite” klīnikas izstrādātā metodoloģija efektīvai ādas vēža ārstniecībai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību plašākam cilvēku lokam. Lai skaidrotu reformu nepieciešamību, biedrība „Dermatologi pret ādas vēzi” un Rīgas Stradiņa universitātes profesori uz diskusiju aicinās arī Veselības ministrijas pārstāvjus.

Biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls atzīst: „Lai arī Latvijā ir nepieciešamā tehniskā bāze un spēcīgi speciālisti dermatoloģijas jomā, trūkst efektīvas ārstēšanas un profilaktisko pasākumu metodoloģijas. Taču, balstoties uz Vācijas pieredzi, arī Latvijā, veicot zināmas reformas medicīnas nozarē, mirstību no ādas vēža būtu iespējams būtiski samazināt. Svarīgi, ka šī reforma prasītu nevis papildu finansiālos līdzekļus, bet gan tikai esošā budžeta pārdali. Ilgtermiņā šī metodoloģija ne tikai ļaus izvairīties no letālu gadījumu pieaugšanas, bet arī radīs papildu ietaupījumus valsts budžetā.”

Pasaulē ik gadu konstatē aptuveni 130 000 melanomas gadījumu, aptuveni 37 000 cilvēku katru gadu no šī audzēja mirst. Galvenais melanomu veicinošais iemesls ir ilgstoša ultravioleto staru ietekme. Šo starojumu āda saņem, atrodoties gan saulē, gan mākslīgajā apgaismojumā – solārijā un kvarca procedūrās. Audzēji visbiežāk novērojami vietās, kas pakļautas intensīvai saules ietekmei, – uz sejas, ausīm, kakla, galvas matainajā daļā (īpaši vīriešiem, kuri cieš no matu izkrišanas), uz pleciem un muguras. Turklāt dzīves laikā uzkrātais saules starojums, pat īsas sauļošanās reizes, summējās, tādēļ biežāk melanomu konstatē cilvēkiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem.