Kā savlaicīgi pasargāt bērna redzi?

Ar redzes palīdzību cilvēks saņem visvairāk informācijas par apkārtējo vidi, taču tajā pašā laikā tas ir arī pats trauslākais ārejās pasaules analizators. Attīstības laikā acīm ir būtiska ietekme praktiski uz visām dzīvībai svarīgām struktūrām galvas smadzenēs. Тurklāt redzes attīstībā īpaši svarīgi ir pirmie dzīves gadi, kad acis un bērna organisms kopumā ir īpaši jutīgs gan pret iekšējo, gan pret ārējo faktoru ietekmi. To, kādi galvenie ar redzi saistītie riski bērniem pastāv un kā no tiem savlaicīgi izvairīties, stāsta Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra bērnu acu ārste Aīda Macijevska.

«Ja bērnam agrā vecumā ir bijuši acu attīstības traucējumi, tad viņam draud slikta redze uz visu mūžu, un, ja savlaicīgi netiek diagnosticēta draudošā patoloģija, bieži tie ir neatgriezeniski procesi,» stāsta ārste Aīda Macijevska.

Acs attīstības galvenais posms ir no dzimšanas līdz 3 gadiem. Ārste skaidro, ka šajā laikā galvas smadzenēs aktīvi attīstās redzes garozas centri, kas saņem informāciju par apkārtējo vidi. Vienlaicīgi trenējas arī acu kustības, attīstas ķermeņa kustības vizuālajā kontrolē, kā arī piepildās vizuālo tēlu «bibliotēka». Ja šajā dzīves posmā rodas problēmas ar gaismas nokļūšanu acs tīklenē (piemēram, tuvredzība, tālredzība, astigmatisms, šķielēšana, katarakta u.c.) vai vizuālo tēlu uztveršanu (redzes nervu bojājums, galvas smadzeņu redzes centru bojājums u.c.), tad acu attīstība var apstāties sākuma stadijā.

“Visbiežāk sastopamā bērna acs patoloģija ir ambliopija, kas plašāk zināma kā “slinkā acs”. Par slinko aci to sauc tāpēc, ka viena no acīm nav iemācījusies skatīties. Ambliopija rodas tādā gadījumā, ja informācija, ko bērns redz ar vienu aci un, kura nokļūst smadzenēs, ievērojami atšķirās no tās informācijas, ko viņš redz ar otru aci.Ja savlaicīgi netiek novērsta šī pataloģija, smadzenes sāk ignorēt signālus no vienas acs, līdz ar to normāls redzes asums šajā acī nebūs iespējams un nelīdzēs pat brilles,” skaidro A.Macijevska.

Visbiežākais cēlonis ambliopijai ir optiskā stiprumu atšķirība starp abām acīm, taču tā var rasties arī no sķielēšanas vai arī no augšējā plakstiņa noslīdējuma, kas aizklāj redzes laukumu, iedzimtas kataraktas un citiem iemesliem. Ambliopija ir bīstama ar to, ka parasti bērns nesūdzās par to, kā arī, skatoties no malas, nekādas patoloģijas pazīmes bērnam nav redzamas. Ambliopijas gadījumā pēc iespējas ātrāk tiek ieteikts veikt redzes korekciju ar briļļu palīdzību. Nepieciešamības gadījumā brilles var izrakstīt jau 6 menēšus jaunam bērnam. Jāatzīmē, ka reizēm īpaši smagos gadījumos redzes korekcijai tiek izmantotas kontaktlēcas.

“Arīdzan šķielēšana ir bieži sastopama patoloģija, kas ir acs muskuļu  darbības traucējums, ko izsauc vienas acs novirzīšanās no paralēlās acu pozīcijas. Škielēšana rodas redzes traucējumu dēļ vienā vai abās acīs, apskatāmajam objektam fokusējoties nevis centrālajā tīklenes daļā, bet gan blakus tai, kur redzes jūtība ir ievērojami mazāka,”, stāsta ārste. “Šajā gadījumā ārstēšanās ir jāsāk pēc iespējas ātrāk. Vislabākais efekts tiek sasniegts, ja ārstēšana tiek uzsākta līdz 4 gadu vecumam. Ārstēšanās procesā veselā acs tiek piesegta, tādā veidā tiek trenējot problemātisko acs. Ja acs novirzes leņķis ir diezgan liels, tad bez operatīvās korekcijas diemžēl izārstēties nevarēs. “

Arste rosina vecākus laicīgi vest bērnus pie acu ārsta, lai laikus apstādinātu patoloģijas procesu, ja tāds tiek atklāts. “Bērns par šādām problēmām pats žēlojas ļoti reti, tādēļ bērniem ir nepieciešamas profilaktiskās vizītes pie ārsta viena gada vecumā, kā arī trīs gadu vecumā. Ir svarīgi zināt – ja pat ārsts ir konstatējis patoloģiju, tas vēl nav iemesls panikai. Pie savlaicīgas diagnostikas redzes orgānu funkciju traucējumus lielākoties ir iespējams novērst. Šodien ļoti veiksmīgi tiek pielietota optiskā korekcija, medikamentozā ārstēšana, fizioterapija, izmantojot arī speciālas datorizētas ierīces, kā arī nepieciešamības gadījumā – ķirurģiskā ārstēšana,“ stāsta ārste.