Gandrīz katram otrajam ir paaugstināts asinsspiediens. Vai zini, kāds ir tev?

Paaugstinātu asinsspiedienu- arteriālo hipertensiju – speciālisti dēvē par tautas slimību, jo tas vērojams gandrīz katram otrajam iedzīvotājam. Vidēji paaugstināts asinsspiediens piemeklē 44% sieviešu un 51% vīriešu vecumā no 18 līdz 79 gadiem.

„Runājot par paaugstinātu asinsspiedienu, varam piemērot pusītes principu: puse no tiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens, to zina. Puse no tiem, kuri zina, ārstējas, savukārt pusei no tiem, kuri ārstējas, ir labi šīs ārstēšanās rezultāti. Tādēļ paaugstināts asinsspiediens patiešām ir satraucošs faktors. Tā ir visā pasaulē aktuāla tēma”, atzīst klīnikas Premium Medical internists Edmunds Jansons.

Paaugstināts arteriālais spiediens rodas, ja sašaurinās artērijas un to mazākie atzari. Artērijas ir svarīgākie ceļi, pa kuriem asinis nokļūst visos organisma audos, tādēļ, ja šie ceļi sašaurinās, bet asinīm šie sašaurinājumi jāpārvar, sirdij jāstrādā pastiprinātā režīmā.

Edmunds Jansons par būtiskākajiem paaugstināta asinsspiediena izraisītājiem nosauc:

• Stresu un spriedzi saistībā ar mazkustīgumu. Mūsdienās vairums cilvēku strādā intelektuālu darbu, tādēļ rodas garīga spriedze, kas netiek kompensēta ar fizisku aktivitāti. Arteriālā spiediena paaugstināšanās ir kā fizioloģiska reakcija uz kādu akūtu situāciju, piemēram, ja darbā radusies spriedze vai stresa situācija, sakāpinātas emocijas, bet nav iespējas no tām veselīgā veidā atbrīvoties. Ikdienas spriedze „noēd” attīstīto valstu pilsoņus, kuri turklāt bieži vien nemaz nemeklē veselīgu veidu, kā relaksēties pēc ikdienas stresa un spriedzes.
• Mazkustīgu dzīves veidu un lieko svaru. Paaugstināts ķermeņa svars liek sirdij strādāt pastiprināti, jo ir daudz lielāks apjoms, kas jāapgādā ar asinīm un skābekli, tādēļ pieaug arī asinsspiediens. Fiziskās aktivitātes organismam nāk palīgā vairākos veidos – ja ir mērena fiziskā slodze, tā palīdz samazināt tauku šūnas. Tā veicina laimes hormonu (endorfīnu) izdali, tātad palīdz justies labāk, mazinot spriedzi.
• Pārmērīgu sāls lietošana uzturā. Daļai sabiedrības jau kopš bērnības ir ieradums lietot daudz vairāk sāls, nekā fizioloģiski nepieciešams (4-5grami dienā), to papildus pieberot klāt nemaz nepagaršotam ēdienam. Iedzīvotāji arī pārāk bieži izvēlas fasētus, nevis svaigus produktus, tādējādi papildus uzņemot slēpto sāli. Mediķi nepagurdami atgādina, ka sāls lietošanas mazināšanas stratēģijai ir nepārvērtējama nozīme sabiedrības veselības un asinsspiediena pazemināšanas nodrošināšanā. Ja cilvēks ikdienā apzināti atteiktos no pārāk sāļiem produktiem un nepievienotu gatavam ēdienam papildu devu, viņš būtu gana daudz darījis savas veselības labā. Pārmēra sāls uzņemšana bojā asinsvadus (tie kļūst neelastīgi, trausli), rada strukturālas pārmaiņas artērijās. Kā apliecinājums sāls ierobežošanas uzturā efektivitātei var kalpot Japānas piemērs, kur 20. gadsimta 50.-tajos gados bija liela mirstība no insulta. Japānas valdība īstenoja sāls samazināšanu visā populācijā, ierobežojot sāls patēriņu vidēji no 18 gramiem dienā līdz 16 gramiem dienā. Līdz ar to mirstība no insulta Japānā samazinājās par 80% .
• Smēķēšanu. Ja cilvēks izsmēķē vienu cigareti, asinsvadi tiek uzturētu tonusā apmēram 20 minūtes. Ja cilvēks smēķē regulāri, asinsvadi tonusā ir nepārtraukti un tie ar laiku zaudē elastību, pārkaļķojas, to sieniņās rodas nogulsnējumi, līdz ar to smēķēšana tieši atsaucas uz asinsspiedienu.
• Organisma novecošanos. Fizioloģski procesi, organismam novecojot, liek, piemēram, samazināties asinsvadu elastībai. Tas var veicināt paaugstināta asinsspiediena rašanos.
• Citas slimības. Nieru bojājumi vai endokrīnās slimības, piemēram, cukura diabēts ir savstarpēji saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu.
• Iedzimtību. Zinātnieki pierādījuši, ka asinsspiediena regulācijas traucējumi saistīti arī ar iedzimtu ģenētisku defektu, kā arī tie ir ģenētiski pārmantojami. Tāpēc īpaši jāuzmanās tiem cilvēkiem, kuru vecākiem vai citiem radiniekiem ģimenē ir paaugstināts asinsspiediens.

Zināšanai
Optimāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg, un tas attiecas uz visu vecumu cilvēkiem, jo agrāk pieņemto uzskatu, ka vecumā paaugstināts spiediens ir normāla parādība, mediķi neatzīst.

• pazemināts asinsspiediens: >120/80
• optimāls asinsspiediens: < 120/80 mmHg;
• normāls asinsspiediens: < 120-139/60 -80 mm Hg;
• augsti normāls asinsspiediens: 130-139/85-89 mmHg;
• 1. pakāpes hipertensija (viegla): 140-160/90-100 mmHg;
• 2. pakāpes hipertensija (mērena): 160-180/100-110 mmHg;
• 3. pakāpes hipertensija (stipra): 180/110 mm Hg;
• Hipertensīvā krīze – strauja arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās > 230/130 mmHg

„Ja asinsspiediens ir paaugstināts nedaudz, cilvēks to var arī nejust, un domāt, ka ar veselību viss kārtībā, tomēr šis paaugstinātais spiediens lēnām dara savu posta darbu. Ja asinsspiediens ir kaut nedaudz paaugstināts, tas var izrādīties riska faktors asinsvadu izmaiņām, miokarda infarkatm, insultam, sirds mazspējai, nieru mazspējai un citām nopietnām slimībām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai katrs cilvēks būtu informēts par saviem asinsspiediena rādītājiem un nepieciešamības gadījumā kopā ar ārstu lemtu par labāko ārstēšanās veidu”, uzsver Edmunds Jansons.

Krasāku asinsspiediena paaugstināšanos cilvēki visbiežāk izjūt ar galvas sāpēm, reiboņiem, nelabumu, trauksmes izjūtu, sirdsklauvēm, sāpēm sirds apvidū u.c.

Kad nepieciešama ārstēšana?
Vai asinsspiedienam nepieciešama ārstēšana, nav atkarīgs tikai no mērījuma, bet arī no kopējiem riska faktoriem, piemēram, insultam vai infarktam. Īpaša uzmanība jāpievērš arī metabolajam sindromam (saistībā ar lieko svaru un vielmaiņu), kā arī 2 tipa cukura diabētam. „Arī, ja asinsspiediens atbilst apzīmējumam „augsti normāls” (130–139/85–89 mmHg), tas jau var radīt neatgriezeniskus bojājumus, un, ja kopējie riski ir paaugstināti, ieteicams arī pie šādiem asinsspiediena rādītājiem pielietot medikamentozo ārstēšanu”, neslēpj internists Edmunds Jansons. Stap bojājumiem, ko rada paaugstināts asinsspiediens, ir jāmin sirds un asinsvadu bojājumi, ko bieži vien, ja cilvēks laikus nevēršas pie ārsta, atklāj tikai vienlaicīgi ar infarktu, sirds nepietiekamību, stenokardiju vai sirds muskuļa vājumu. Tam var sekot insults, nieru nepietiekamība, artēriju aizsprostojums, kā arī aklums, jo paaugstināts spiediens rada izmaiņas gan acs tīklenē, gan asinsvadu sieniņā. Tas izpaužas kā tīklenes artēriju sašaurināšanās, tīklenes tūska, asinsvadu skleroze.

Edmunds Jansons aicina visus izturēties atbildīgi pret savu veselību: „Neatkarīgi no smaguma pakāpes paaugstināts asinsspiediens noteikti ir jāārstē, jo ilgstoši paaugstināts asinsspiediens gandrīz visos orgānos izraisa nopietnas izmaiņas.”

Kā vislabāk ārstēt paaugstinātu asinsspiedienu?
Lai samazinātu minētos saslimšanas un orgānu bojājumu riskus, ir jāuztur normāls asinsspiediens. Ļoti daudz asinsspiediena normalizēšanai var izdarīt cilvēks pats – vispirms jau samazināt sāls daudzumu uzturā, atmest smēķēšanu, uzsākt fiziskās aktivitātes, atrast patīkamākos un pieņemamākos veidus, kā atbrīvoties un relaksēties no ikdienas stresa, ja ir liekais svars, uzsākt nopietnu darbu ar sevi, lai no tā atbrīvotos, nelietot alkoholu, bet pats svarīgākais – regulāri (vismaz reizi gadā) pārliecināties, vai asinsspiediens nav paaugstināts. Šo faktoru ievērošana veiksmīgi palīdz ārstēt viegli paaugstinātu asinsspiedienu, kā arī ir neatsverama arī tādos gadījumos, kad nepieciešama medikamentoza ārstēšana.

„To, vai asinsspiediena regulēšanai nepieciešami medikamenti, izlemj ārsts, jo katram nepieciešama individuāla ārstēšana. Medikamentu asinsspiediena regulēšanai ir ļoti daudz, bet katram piemērotākos var noteikt tikai ārsts. Bet, ja medikamenti ir nozīmēti, tie jālieto regulāri. Cilvēki bieži kļūdaini domā – man jau ir kļuvis labāk, tādēļ zāles vairs nelietošu, taču tas var izraisīt asinsspiediena svārstības, kas ir kaitīgas veselībai”, uzsver Edmunds Jansons.

Tā kā bieži vien nedaudz paaugstināts asinsspiediens cilvēkiem nerada nekādas sūdzības, to var atklāt nejauši, profilaktiski mērot asinsspiedienu, tādēļ profilaktiskās pārbaudes var būt neatsveramas cilvēka veselības saglabāšanai.