Dietologi atbalsta akciju “Neēd visu, kas pagadās”

“Sabiedrības Veselības Institūts” atbalsta sabiedriski nozīmīgo “Dzelteno riteņu” akciju “Neēd visu, kas pagadās”  un izsaka tās organizatoriem visdziļāko pateicību, par līdzcilvēku uzmanības pievēršanu veselībai svarīgiem jautājumiem.

Pirms Jāņiem Sabiedrības Veselības Institūts rakstīja, ka “neliela pārēšanās reizi vai divas gadā neatstāj praktiski nekādu iespaidu uz cilvēka lieko svaru, ja pārējā laikā tiek ievērota mērena un pietiekoša uztura uzņemšana”. Svētki nu ir pagājuši un cilvēkiem būtu jāatgriežas pie mērenas un pietiekamas ēšanas režīma, jo visticamāk, ka brīvdienās tāds netika ievērots.

“Sabiedrības Veselības Institūts” valdes loceklis Vilnis Baltiņš norāda, ka viens no pareiza ēšanas režīma nosacījumiem ir – “Neēd visu, kas pagadās”. Principā šim teikumam būtu jāskan mazliet garāk – “Neēd visu, kas pagadās un kad pagadās”.

“Ja dienas gaitā cilvēks tāpat vien, aiz neko darīt, labam garastāvoklim, papildus visām ēdienreizēm apēdīs tikai nelielu paciņu sāļo uzkodu vai vienu saldu bulciņu, viņam gada laikā ir iespēja pieņemties svarā par 13 kg,” skaidro Vilnis Baltiņš.

“Kaut arī vairumam cilvēku liekas, ka maza krekeru paciņa vai viens kruasāniņš no benzīntanka neskaitās, patiesībā ir pilnīgi savādāk. Organisms enerģiju uzņem pilnīgi no visa apēstā un rezerves īpaši uzkrāj no neregulāras našķošanās. Secinoši, uzskaitās pilnīgi viss ko apēdam dienas laikā,” precizē Vilnis Baltiņš.

Lai cilvēks pieņemtos svarā par 1 kg, viņam papildus individuālajai dienas normai jāuzņem aptuveni 7000 kcal. Viena neliela porcija krekeru var saturēt pat 250 kcal, tik pat daudz arī gards sviesta kruasāns. Ja cilvēks šādu produktu, papildus regulārajām ēdienreizēm, apēd tikai vienu reizi dienā, tad gada laikā tas ir 365 (dienas) x 250 (kcal) = 91250 (liekas kcal). Šo rezultātu mums ir jādala ar skaitli 7000 un rezultātā mēs iegūstam 13 kg liekā svara.

“Lai sadedzinātu apēstās 250 kcal, cilvēkam, kurš sver 80 kg, būtu stundu jāuzkopj māja, stundu jābrauc ar riteni, stundu jāstaigā, vai arī pusstundu jāskrien vai jāpeld. Taču diemžēl ir tā, ka daudzi saldumu mīļotāji cenšas kustēties pēc iespējas mazāk,” stāsta Vilnis Baltiņš.