Kāposts – organisma attīrītājs

Kāposts ir viens no pilnvērtīgākajiem un vienlaikus arī pieejamākajiem dārzeņiem Latvijas rudens ražas laikā. Tas satur spēcīgus dabīgu dziedniecisku vielu savienojumus, kas veicina kaitīgo vielu izvadīšanu un organisma attīrīšanos. Kāposts arī palīdz dezinficēt ārējas brūces un uzlabot organisma iekšējo veselību.

„Kāposta bagātīgās uzturvielas un labās īpašības jau izsenis novērtētas arī pie mums – Latvijā. Tradicionālajā virtuvē kāposts pazīstams jau no 11. gadsimta un, pateicoties kāpostu daudzveidībai arvien, parādās jaunas receptes kāpostu pagatavošanai. Pirms kāposta iegādes ieteicams pārliecināties, ka lapas stingri turas pie kacena, jo tas liecina par to, ka kāposts ir svaigs. Kāpostus labāk iegādāties veselus, jo sagriezts tas pēc laika, zaudē uzturvielas. Lai kāposts labāk uzglabātos, ieteicams to mazgāt tieši pirms lietošanas,” norāda AS „Lido” šefpavāre Ilga Joma.

Kāposts ir uzturvielām bagāts dārzenis, kura sula ir augstvērtīgs vitamīnu, minerālvielu un aminoskābju avots. Tā sastāvā ir B grupas vitamīni, C vitamīns, PP un K vitamīns, folijskābe, karotīns, biotīns, kalcijs, dzelzs, kālijs, magnijs u.c. Kāposta sastāvā ir arī pienskābe, kas palīdz cukura diabēta slimniekiem. Tāpat kāposts tiek izmantots kā pretiekaisuma augs, to izmanto čūlu ārstēšanai, kā arī liekot uz ievainojumiem iespējams dezinficēt brūci samazināt iekaisumu.

„Svaigi baltie galviņkāposti satur tikpat C vitamīna, cik apelsīni vai citroni, bet Briseles kāposti un ziedkāposti – pat divas reizes vairāk. Kāposti izceļas ar augstu P vitamīna saturu, kas normalizē asinsvadu stāvokli un palielina to stiprību. No dārzeņiem vēl lielāks P vitamīna daudzums ir tikai pētersīļos un spinātos. Visa veida kāposti kompleksi organismam piegādā minerālvielas, kas nodrošina atbilstošu sārmu un skābju līdzsvaru, kā arī tas ir lielisks līdzeklis cīņā ar dažādām audzēju formām. Visi kāposti satur maz kalorijas, nedaudz olbaltumvielas un ogļhidrātus. Kāpostos nav ne grama tauku – to sula satur arī organiskās skābes, kas piedalās taukaudu noārdīšanā un palīdz notievēt,” norāda „Veselības centra 4” filiāles „Wellslim centrs” uztura terapijas speciāliste Guna Rijkure.

Kāposts ir viena no senākajām dārzeņu dzimtām. Tajā ietilpst sarkanie galviņkāposti, ziedkāposti, Savojas kāposti, rožu kāposti, lapu kāposti, Briseles kāposti, kol­rābji un brokoļi. Kāposta dzimtene ir Āzija. Pasaulē pieejamas vairāk nekā 400 dažādas kāpostu šķirnes. Pirmie kāpostu ēdieni konstatēti Šensi provincē Ķīnā 4000 gadu pirms mūsu ēras. Eiropā kāpostus 600 gadu pirms mūsu ēras ieveda Ķelti. Ņemot vērā kāposta augšanas apstākļus tas vēsturiski ilgu laiku bijis galvenā kultūra Eiropā.

AS „Lido” šefpavāre Ilga Joma iesaka recepti veģetārās kāpostu šniceles pagatavošanai:

Nomazgājam un nolobām kāpostu. Atsevišķas lapas liekam vārošā ūdenī blanšēties līdz tās zaudē kraukšķīgumu un kļūst elastīgas. Tad ņemam ārā no ūdens, notecinām lieko šķidrumu un ar nazi nogriežam cieto kacena daļu. Pēc tam kāpostlapas nedaudz izklapē ar gaļas āmurīti un lapu ārējās malas ieloka uz iekšu, izveidojot šniceles formu. Pievieno garšvielas. Klasiski pievienojamās garšvielas ir sāls un pipari, taču iespējams eksperimentēt, izvēloties pikantākas garšvielas vai zaļumus. Sagatavi panē miltos, pēc tam olā un cep sviestā līdz gatava. Kāpostu šnicele iederas gan starp veģetāriem ēdieniem, gan arī gaļas ēdieniem. Veģetāriešiem ieteicams izvēlēties dažādas aukstās mērces, savukārt gaļas mīļotāji pie kāpostu šniceles novērtēs kūpinātu gaļu vai kūpinātas desas.