Lai brīdī, kad bērniņš klēpī, dzīve nešķiet drūma

Protams, protams – tu zini: mazuļa piedzimšana ir prieka un laimes pilns notikums. Tu zini, ka gandrīz jāgavilē un jābauda šis laiks, bet tā vietā tev birst asaras un rūgti ir gan rīti, gan vakari. Tu piktojies uz sevi un uz citiem, tu gribi saprast – kas notiek!? Vēl vairāk – tu esi gandrīz pārliecināta, ka esi slikta mamma.

Visbiežāk šādu stāvokli saucam par pēcdzemdību depresiju, tomēr emocionālie traucējumi pēcdzemdību periodā var būt ļoti dažāda rakstura.

Lai arī bērna piedzimšana patiešām ir priekpilns notikums, tas vienlaikus ir arī emocionāls krīzes stāvoklis, jo notikušas nozīmīgas pārmaiņas sievietes dzīvē un ikdienas ritmā. Nekas nav kā senāk – viss ir mainījies, pilnīgi viss. Ir jauna loma, rūpes, pienākumi un atbildība, un ar to saistīts nemiers. Ir arī fizisks nogurums, miega trūkums, straujas hormonālās pārmaiņas un spēku izsīkums pēc dzemdībām. Satraukuma un baiļu pārvarēšanu nereti apgrūtina emocionāla un sociāla atbalsta trūkums, līdz ar to jaunā māmiņa bieži vien paliek viena savās izjūtās – īsti nezini, vai kādam teikt, ka nejūties labi, un līdz ar to jūties arvien sliktāk.

Emocionālu traucējumu, kurš sākas pirmajās divās diennaktīs pēc dzemdībām, dēvē par krīzi. Tā ilgst dažas stundas vai dienas, sasniedzot maksimumu trešajā līdz piektajā pēcdzemdību dienā, tad izpausmes mazinās un klusi pāriet aptuveni divu nedēļu laikā. Sieviete šajā laikā brīžam jūtas laimīga kā putns debesīs, bet jau pēc mirkļa – kā izmirkusi, nobirusi un dubļos guloša rudens lapa. Var parādīties satraukums, jo sieviete jūtas nedroša un neprasmīga rūpēties par jaundzimušo, līdz ar to sāk domāt, ka ir nepiemērota mātes lomai. Trauksmi pavada pārmērīgs jūtīgums pret citu teikto un aizrādījumiem, aizkaitināmība vai raudulīgums. Šajā dzīves posmā sievietei īpaši nepieciešams visu veidu atbalsts, nepieciešama arī informācijas sniegšana, izskaidrošana, kas viss kopā sievieti nomierina.

Dažām sievietēm (20%) emocionālie traucējumi var saglabāties ilgāk par pāris nedēļām, un var izpausties kā garastāvokļa svārstības atkal no eiforijas līdz skumjām, tomēr biežāk ir nomāktības izjūta. Sievietei var būt vainas izjūta jeb pašpārmetumi un zems pašvērtējums. Sieviete jūtas slikta mamma, nemākulīga, neprasmīga un kļūdu pieļāvēja. Jaunajai mammītei var būt miega traucējumi un vai nu negribas ēst vai pretēji – viņa atkal un atkal pārēdas. Sievietei var būt pārmērīgs nogurums, nespējot aizmigt pat tad, ja tāda iespēja rodas, un nepārejošs nespēks. Galu galā mammai no domu jucekļa mazinās vēlme ņemt bērniņu rokās, rotaļāties, sarunāties. Un atkal – sieviete izjūt satraukumu un pārdzīvo, ka nespēj rūpēties par bērnu. Tāds mokošs, mokošs, neapstādināms karuselis…

Iespējams, sievietei parādās arī psihosomatiski simptomi (piemēram, galvassāpes, muguras sāpes, gremošanas traucējumi), kas īsti nepakļaujas ārstēšanai – nevienas zāles nepalīdz.

Tomēr visbiežāk jaunās māmiņas cieš no trauksmes: izjūt milzīgu atbildību un satraukumu rūpēs par bērnu, cenšas būt laba, vēl labāka, vislabākā un pat perfekta māte, tādēļ ir saasināti jūtīga pret kritiku. Vienas no nevēlamām sekām šādām izjūtām ir bērna pārmērīga novērošana un kontrolēšana un vienlaikus nespēja uztvert bērna īstās vajadzības, līdz ar to bērns ir nemierīgs un raud.

Emocionālie traucējumi noteikti ir jārisina. Trauksmaina, dusmīga vai nomākta mamma nespēj sniegt drošības sajūtu savam bērnam. Līdz ar to arī bērns cieš, jūtoties nedrošs un nemierīgs, slikti ēd, guļ, zaudē svaru, slimo un atpaliek attīstībā. Mātes ciešanas vienmēr ietekmē ne tikai jaundzimušo, bet arī pārējos bērnus.

Kā noskaņoties dzemdībām, lai pēc tām nebūtu vilšanās un nepatikas? Kā jūtas jaundzimušais, ienākot šajā pasaulē, kādas ir viņa vajadzības un kā par viņu vislabāk rūpēties? Ko nozīmē- būt labai mammai? Kā vecāki var izveidot bērnā drošu un labu sajūtu pašam par sevi un par pasauli. Kā mainās pāra attiecības piedzimstot bērnam? Kā mainās attiecības ar jau esošiem bērniem ģimenē? Kā sagatavot bērnus vēl viena bērna ienākšanai ģimenē? Kā rīkoties, ja pēc dzemdībām ir trauksme, raudulīgums, jutīgums pret citu teikto? Ko darīt, ja izjūti ne tikai prieku, bet arī dusmas, aizkaitinājumu pret mazuli?

Lai jaunie vecāki Latvijā būtu sagatavoti ne tikai dzemdībām un bērna kopšanai, bet arī emocionālajām pārmaiņām, kas skar ikvienu ģimeni, kad tajā ienāk jauna dzīvība, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnika rīko Attiecību skolas lekciju ciklu topošajiem vecākiem, kas sāksies 19. septembrī un notiks ceturtdienās no plkst. 18:00 – 19:30.

Attiecību skolā jaunajiem vecākiem būs iespēja iegūt zināšanas un emocionālo atbalstu, lai mazais, trauslais bērniņš izaugtu par laimīgu, drošu un veselu personību un, lai jaunā māmiņa un tētis mācētu izbaudīt un priecāties par laiku, ko pavada kopā ar bērnu. Pēc lekciju cikla noklausīšanās Mātes pasē tiek veikta atzīme par sagatavošanos ģimenes dzemdībām.