Kā pasargāt sevi no pārkaršanas?

Termometra stabiņam pārsniedzot +30 grādu atzīmi, jūlija sākumā Latvijā tika sasniegts šā gada karstuma rekords. Augstā gaisa temperatūra savienojumā ar mitro gaisu var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu, paaugstinot vidējo ķermeņa temperatūru, kas savukārt var izraisīt ķermeņa pārkaršanu jeb hipertermiju, kas saukta arī par karstuma dūrienu. „Ģimenes aptieku” farmaceite Inga Bula sniedz praktiskus padomus, kas palīdzēs izvairīties no pārkaršanas un palīdzēs atlabt gadījumos, ja no karstuma dūriena nav izdevies paglābties.

Pārkaršanas pazīmes

„Ģimenes aptieku” farmaceite Inga Bula skaidro, ka vasarā pārkaršanai īpaši pakļauti mazi bērni, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām, strādnieki, kuri visu dienu atrodas tiešā saulē, kā arī dzīvnieki. Tomēr aplams ir uzskats, ka pārkaršana draud tikai vasarā, jo no tās var ciest arī aukstajos gada mēnešos, atrodoties pārkurinātās telpās vai pat pirtīs.

No cilvēka ķermeņa diennaktī izdalās aptuveni 0,5l sviedru. Sviedru iztvaikošana no ādas virsmas pazemina ķermeņa temperatūru. Ja apkārtējās vides temperatūra ir augstāka par pierasto normu, svīšana kļūst intensīvāka. Temperatūrai palielinoties virs +34 grādiem, svīšana ir vienīgais veids, kā organisms spēj atdot siltumu. Tomēr karstā un mitrā gaisā ūdens iztvaikošana ir apgrūtināta, un organisms var pārkarst. Pārkaršanas pazīmes ir slikta dūša, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība, reiboņi, paaugstināta temperatūra, nespēks, ģībonis, intensīvas slāpes, miegainība, apsārtusi āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Smagākos pārkaršanas gadījumos jūtami arī krampji, apziņas traucējumi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz pat +42 grādiem un samaņas zudums (šādas pazīmes liecina par saules dūrienu).

Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā?

Parādoties pārkaršanas simptomiem, galvenais ir pārkarsušo cilvēku atvēsināt. Cietušais jāpārvieto uz vēsu, ēnainu, labi vēdinātu telpu, jānogulda ar paceltu galvu un, vēlams, jāatbrīvo no apģērba. Tā kā pārkarstot tiek zaudēts liels šķidruma un sāļu daudzums, cietušajam jādod dzert vēsu minerālūdeni (auksts ūdens šajā gadījumā nav piemērots) ar nelielu sāls daudzumu vai vēsu ūdeni, kam pievienota sāls (puse tējkarotes uz 1l ūdens). Ūdens jādzer lēni ar nelieliem malkiem. Tāpat cietušais jāatvēsina ar vēsām kompresēm uz pieres un krūtīm, ja iespējams, jāapsedz vai jāietin aukstā dvielī vai palagā.

Farmaceite pārkaršanas gadījumā pieļauj arī temperatūru samazinošo līdzekļu lietošanu. Tie būtu, piemēram, „Paracetamol” vai „Ibuprofen”. Tāpat drīkst lietot arī pretsāpju zāles galvassāpju samazināšanai. I.Bula uzsver, ka gadījumos, kad pārkarsušajam cilvēkam sākas apziņas traucējumi, krampji un samaņas zudums, nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, jo neadekvāta cietušā aprūpe var atstāt neatgriezeniskus bojājumus cilvēka organismam!

Kā izvairīties no pārkaršanas?

Lai izvairītos no pārkaršanas, „Ģimenes aptieku” farmaceite Inga Bula karstā laikā rekomendē valkāt vieglu, nesintētisku apģērbu, kas lieki neveicinās svīšanu. Vislabāk izvēlēties kokvilnas apģērbu, kas ķermeni arī vēdina. Tāpat jāvalkā galvassega, ja plānots ilgstoši atrasties tiešā saulē. Karstās dienās ārā veicami darbi būtu jāieplāno no agra rīta vai vakarā, izvairoties no karstajiem pusdienlaika saules stariem. Nevēlama ir arī fiziskā slodze karstās, nevēdinātās telpās.

Ļoti būtiski karstā laikā ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Farmaceite uzsver, ka, dodoties ārpus mājām, jāņem līdzi ūdens un tas jādzer arī tad, ja neslāpst. Karstā laikā ēdienkarte jāpapildina ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, jo arī tie satur daudz ūdens. Jāatceras, ka kafijas, melnās tējas un saldinātu dzērienu lietošana karstā laikā nav ieteicama, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju. Savukārt alkohols pārkaršanas nelabvēlīgo ietekmi uz organismu tikai pastiprina, nomācot organisma dabiskās reakcijas, kas brīdina par pārslodzi vai pārkaršanu. Ja tomēr no kafijas tases atteikties ir pārāk grūti, jāatceras tai virsū uzdzert glāzi ūdens.

Karstā dienā ķermeni var atvēsināt arī no ārpuses, mazgājoties vēsā dušā vai vannā, kā arī vairākas reizes dienā apslapinot ķermeni, īpaši skaustu un seju, ar aukstu ūdeni. Lielisks atvēsināšanās līdzeklis ir arī pelde, taču jāatceras, ka ledainā ūdenī peldēt nedrīkstētu. Ja pārāk karsti kļūst, atrodoties uz ielas, farmaceite rekomendē meklēt atvēsinājumu veikalos vai kafejnīcās, jo tajās parasti darbojas gaisa kondicionēšana un temperatūra būs patīkamāka nekā ārā valdošā svelme. Savukārt, ja pārkaršanas simptomus sajūtat pludmalē, noteikti nedrīkst doties ūdenī bez pavadoņa.